No minētā dokumenta izriet, ka aprīlī AS "Rīgas siltums" nosūtīja vēstuli AS "Latvenergo", ka uzņēmums nolēmis piekrist "Latvenergo" sašķidrinātās gāzes tirdzniecības piedāvājumam ar iepriekšēju apjoma rezervāciju, pasūtot sašķidrināto gāzi Klaipēdas terminālī.
Maijā "Rīgas siltums", sazinoties ar "Latvenergo", noskaidrojis, ka, iespējams, plānotā sašķidrinātās dabasgāzes apjoma piegāde no Klaipēdas termināļa nenotiks.
Jūnijā "Rīgas siltums" aizrakstījis vēstuli "Latvenergo", prasot papildu informāciju.
Jūlijā "Latvenergo" oficiāli atbildējis, ka uz doto brīdi nav iespējas nodrošināt dabasgāzes piegādi "Rīgas siltuma" vajadzībām.
"Rīgas siltuma" valdes loceklis Raivis Elliņš Latvijas Radio apliecināja, ka dokumentā paustā informācija ir patiesa, un pauda izbrīnu, ka dokuments nonācis ārpus uzņēmuma.
"Rīgas siltuma" rīcībā neesot informācijas, kādēļ "Latvenergo" nebija iespējas no Klaipēdas termināļa iegādāties "Rīgas siltuma" vajadzībām gāzi 0,25 teravatstundu (TWh) apjomā.
Vienlaikus Elliņš norāda, ka abu uzņēmumu sadarbība nav beigusies, "vienkārši "Latvenergo" līdz šodienai ir informējis, ka šī dabasgāzes piegāde nav iespējama, bet tai pašā laikā jāpiebilst, ka "Latvenergo" turpina darbu, lai iegādātos šo dabasgāzi".
"Mēs arī paši, protams, iegādājamies dabasgāzi. Mums ir dabasgāzes iepirkumi katru nedēļu. Mēs lēnām papildinām savu portfeli nākamajai apkures sezonai. Izsludinām iepirkumu konkursus neatkarīgi no tā, ka mums ir šī sadarbība ar "Latvenergo". Šis apjoms no "Latvenergo" bija tā - ja viegli var dabūt, tad mēs būtu priecīgi izmantot šo iespēju. Nebija tā, ka mēs simtprocentīgi rēķināmies ar šo iespēju," Latvijas Radio skaidroja Elliņš.
Tikmēr "Latvenergo" no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ir iegādājies Ministru kabineta uzdoto papildu sašķidrinātās dabasgāzes apjomu 1,8-2,2 TWh apjomā, lai nodrošinātu tūlītēju dabasgāzes energoapgādes drošumu, vēstīja Latvijas Radio.
"Tas, ko Ekonomikas ministrija arī mums ieteica un mēs arī lūdzām "Latvenergo", tas ir vēl papildus. Ja viņiem ir iespēja iegādāties dabasgāzi lielos apjomos, tad viņi šo salīdzinoši nelielo apjomu arī priekš mums varētu palīdzēt iegādāties. Ja ir tāda iespēja. Pagaidām, cik es saprotu, tāda iespēja vēl nav bijusi, bet darbs turpinās. Nu jau mēs esam nodrošinājuši dabasgāzi mūsu patēriņam līdz šī gada beigām un pat arī nākamā gada sākumam," paskaidroja "Rīgas siltuma" pārstāvis.
"Latvenergo" plašāk konkrēto darījumu ar "Rīgas siltumu" nekomentēja, bet rakstiskā skaidrojumā uz Latvijas Radio jautājumu, vai ir pamats bažām, ka Latvijai nepietiks vajadzīgā gāzes apjoma no Klaipēdas, jo uz tās resursu pretendē visas Baltijas valstis un arī Somija, atbildēja, ka "gāzes cena ir radikāli paaugstinājusies, un tā turpina celties, atspoguļojot tās nepietiekamību plašākā reģionā, tādēļ jāmeklē alternatīvas gāzei kā resursam, un tā ir arī jaunākā Eiropas Komisijas rekomendācija".
Šobrīd pieprasījums pēc dabasgāzes ir augsts, tādēļ tirdzniecības darījumi ir nepārtraukts process, un tirgus dalībnieki piedalās gan infrastruktūras īpašnieku rīkotās izsolēs, gan veic divpusējus darījumus kā daļu no pieprasījuma nodrošinājuma. Tiek izskatīts jebkurš piegādes scenārijs, izņemot Krieviju. Klaipēdas terminālī jaudas rezervācija notiks, kolīdz tiks atvērta ilgtermiņa jaudas izsole gada trešajā ceturksnī, teikts "Latvenergo" sniegtajā atbildē radio.
Šobrīd uzņēmumiem un pašvaldībām ir vēlreiz rūpīgi jāizvērtē savi krīzes apgādes risinājumi, rēķinoties, ka gāze kā energoresurss varētu arī nebūt fiziski pieejams vai arī tās cena neļautu tās ekonomisku izmantošanu, mudina "Latvenergo".
"Latvenergo" norādījis, ka būtisks priekšnosacījums Latvijas un Baltijas apgādes nodrošinājumā ar dabasgāzi ir pēc iespējas ātrāka vēl viena termināļa izveide reģionā, un visoperatīvāk tāds ir izveidojams Paldiskos, Igaunijā. Šobrīd prognozēts, ka termināļa darbība varētu tikt sākta šī gada novembrī, un infrastruktūras izveides darbs ir sācies.