Līdz šim likumā paredzēts, ka pieteikties rezervē varēja krietni ierobežotāks cilvēku loks - tās personas, kuras atvaļinājušās no profesionālā militārā dienesta vai kurām beidzies dienests Zemessardzē.
Šāda iespēja pilsoņiem ieviesta, jo pēc NBS veiktās aptaujas datiem Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā, iepriekš atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem skaidroja Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvji, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Patlaban Latvijas armijas uzskaitē ir ap 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs ir noteicis, ka līdz 2018.gadam ir jāapmāca 3000 rezerves karavīri, teikts pieņemto izmaiņu anotācijā. Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, nolemts dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē. Pašlaik rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā.
Likumā noteikts Latvijas pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi pieteikties armijas rezervē, nepieciešamais mācību saturs un sociālās garantijas.
Valsts aizsardzības interesēs NBS komandieris varēs noslēgt profesionālā dienesta līgumu uz noteiktu laiku ar rezerves karavīru, kuram ir amatam atbilstoša izglītība un kvalifikācija, piemēram, lai pildītu ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus.
Likumā noteikta arī jaunsargu vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi apguvuši un sekmīgi nokārtojuši speciālos kursus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīšanu NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi - kareivis.
Tāpat likuma ierakstīts - ja aktīvajā militārajā dienestā iestājas bijušais zemessargs, viņam karavīra kopējā izdienas stāžā ieskaitīs faktisko dienu skaitu, ko viņš pavadījis Zemessardzē vai ar šo dienestu saistītās mācībās. Patlaban regulējums šādu iespēju neparedz.
Mainīta arī virsleitnanta un kapteiņa pakāpes piešķiršanas kārtība. Par virsleitnantu varēs kļūt pēc divu gadu dienēšanas leitnanta pakāpē līdzšinējo triju gadu vietā. Savukārt par kapteini varēs kļūt pēc trīs gadu dienēšanas virsleitnanta pakāpē līdzšinējo četru gadu vietā.
Tāpat nolemts palielināt vecumu virsnieku apmācībai karavīriem, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šādus karavīrus virsnieku pamatkursā turpmāk uzņems līdz 35 gadu vecumam līdzšinējo 30 gadu vietā.
Papildināta kārtība par karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, piemēram, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci militārajā objektā.
Tāpat likumā precizēts un papildināts to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā. Tajā nedrīkstēs dienēt Latvijas pilsonis, kurš ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nonāvēšanu, valsts noslēpuma izpaušanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Janis
777