Latvijas pilsētu zīmola topa ceturtajā pozīcijā ierindojusies Sigulda, bet piektajā - Liepāja. Vēl topa desmitniekā ir tādas pilsētas kā Cēsis, Daugavpils, Valmiera, Jelgava un Kuldīga.
Brencis klāsta, ka vietu zīmolvedības attīstību veicinājuši divi faktori - pieaugošā pilsētu globālā un lokālā konkurence un tirgus piesātinājums, kur patērētājam ir sarežģīti izdarīt racionālu izvēli, tādējādi pilsētu kontekstā pāriet uz emocionālu izvēli.
Aplūkojot Latvijas pilsētas pēc dažādiem to zīmola aspektiem, pētījuma dati liecina, ka Rīga, Venspils un Jūrmala ir arī labākās vietas dzīvošanai un tādās, par kurām ir visvairāk dzirdams sabiedrībā. Savukārt pilsētas, kurās vislabāk ir investēts, atzītas Rīga, Ventspils un Liepāja, bet pēc pētījuma respondentu domām vislabāk apmeklēt būtu Ventspili, Rīgu un Siguldu.
Tomēr pētījuma veicējs atzīmē, ka Rīgā dzīvo aptuveni 16 reizes vairāk cilvēku nekā Ventspilī, tādēļ pilsētas zīmola indeksam, kas nosaka tās atrašanos topā, arī vajadzētu būt attiecīgi lielākam, bet atšķirība ir tikai par vienu trešdaļu. Tādēļ Brencis secina, ka, iespējams, Rīga topa augšgalā atrodas lielā iedzīvotāju skaita dēļ.
Atsevišķi Brencis izdala arī Rīgas iedzīvotāju asociācijas ar kādu citu Latvijas pilsētu un tās raksturīgāko elementu. Visintensīvākās asociācijas rīdziniekiem saistītas ar Limbažiem un "Limbažu pienu", Rūjienu un "Rūjienas saldējumu", Pļaviņām un Pļaviņu HES, Jūrmalu un to kā kūrortu, Ķegumu un Ķeguma HES.
Tāpat Rīgas iedzīvotājiem spēcīgas asociācijas ir par Valmieru un "Valmieras pienu", Gulbeni un gulbjiem, Bausku un "Bauskas alu", Līgatni un tās dabas parku, Liepāju un Karaostas cietumu.
Pētījuma veicējs atzīmē, ka pārsvarā iedzīvotāju asociācijas par Latvijas pilsētām ir pozitīvas, izņemot Staiceli un Jēkabpili, kuras saistās ar noziedzību.
Par atskaites punktu ņemot iegūtos datus, Brencis novērtē arī katras pilsētas zīmola konkurētspējas līmeni, kas tiek raksturots kā zīmola spēks un iedalīts piecās grupās - ar ļoti lielu, lielu, vidēju, vāju un ļoti vāju spēku.
"Zīmola spēks attēlo to, cik daudz ar visiem pilsētā pieejamajiem resursiem - materiālajiem resursiem, kapitālu, darbaspēku - pilsēta ir sniegusi sava vārda izveidē par zīmoliem. To var noteikt pēc četriem kritērijiem - pilsētas zīmola rangs, viena iedzīvotāja devums zīmola attīstībā, abu rangu vidējais aritmētiskais un zīmola attīstības organiskā bāze," skaidro Brencis.
Pilsētas ar ļoti lielu zīmola spēku ir Ventspils, Sigulda, Cēsis, Jūrmala, Kuldīga, Līgatne, Pāvilosta un Bauska. Savukārt Rīga tiek ierindota kā otrā ar vidēju zīmola spēku.
Brencis rekomendē pašvaldību vadītājiem, kuru pilsētām ir ļoti spēcīgs zīmols, optimizēt savas pilsētas zīmola stratēģiju ar mērķi nostiprināt iegūtās pozīcijas, bet pilsētām ar spēcīgu zīmolu būtu vērts izvēlēties optimizēšanas stratēģiju ar mērķi pilnīgāk izmantot pilsētā pieejamos resursus tās popularizēšanai.
"Pilsētām ar vidēju zīmola spēku jāizvērtē līdzšinējās zīmolvedības aktivitātes, tajās pieļautās kļūdas, jāmaina vai jāizstrādā stratēģija vietējo resursu izmantošanai pilsētas zīmola attīstībai. Jo īpaši Rīgai (tikai Latvijas tirgū), Valmierai un Jelgavai ir liels zīmola attīstības potenciāls, kurš netiek optimāli izmantots. Pilsētām ar vāju un ļoti vāju zīmola spēku - tostarp republikas nozīmes pilsētām - Daugavpilij, Rēzeknei un Jēkabpilij - jāizvērtē zīmola attīstības organiskie un iespējamie indozētie mārketinga resursi un jāizstrādā atbilstīga stratēģija to izmantošanai," norāda Brencis.
Viņš komentē, ka apkopotie pētījuma dati apliecina, ka vislabākās iespējas pilsētas zīmola interesentu piesaistīšanai ir plaša patēriņa, pārsvarā pārtikas produktu izmantošanai, jo tās un to piesaiste konkrētai pilsētai nonāk saskarē ar potenciālo "pilsētas pircēju", atgādinot par pilsētu un radot pozitīvas emocijas, kas rosina to apmeklēt.
Pētījumā izmantota uz patērētāju balstītā pieeja, kas pēta dažādas vietas zīmola šķautnes cilvēka dzīves uztverē un balstās uz primāro datu iegūšanu un apkopošanu no kvantitatīvajiem pētījumiem.
Kā ziņots, otro gadu pēc kārtas par mīlētāko zīmolu Latvijā atzīts "Google". Otrajā vietā šogad ierindojies zīmols "Inbox.lv", bet trešajā vietā - "Maxima". Vēl Top10 ir tādi zīmoli kā "Nokia", "Laima", "Rimi", "Swedbank", "Draugiem.lv", "TV3" un "Latvijas Mobilais telefons".
Zīmolu pētījums tapis, reklāmas aģentūrai "DDB Latvia" sadarbojoties ar žurnālu "Kapitāls" un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru "TNS Latvia", aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus. Tāpat kā iepriekšējos gados mīlētāko zīmolu noteikšanai izmantota starptautiski atzīta un jau 30 pasaules valstīs pielietota metodoloģija "DDB Brand Capital".
50 mīlētākie zīmoli noskaidroti jau septīto reizi, apkopojot tos "Mīlētāko zīmolu topā". Šogad pētījuma laikā aplūkoti 439 Latvijā sastopami zīmoli, kas tika vērtēti piecās tēla kategorijās - unikalitāte, kvalitāte, izdevīgums, asociēšana un apspriešana.