Latvijas nepilsonis no raksta Vācijas avīzē Die Welt: Situācija nav normāla

Intervijai ar vācu žurnālistiem Dmitrijs piekritis, jo uzskata, ka rietumvalstu spēkos ir paskubināt Latvijas politiķus nepilsoņu jautājuma risināšanā un sekot uzdotā izpildei - gluži kā daudzās citās jomās.Uz tikšanos ar Dienu vīrietis atnāk, rokās turot izdrukātu lapu - uz tās Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu aģentūras (UNHCR) diagramma rāda, ka Latvija bezvalstnieku skaita ziņā ir ceturtajā vietā pasaulē - aiz tādām eksotiskām valstīm kā Mjanma, Kotdivuāra un Taizeme. "Situācija pie mums nav normāla, un jebkurā likumīgā veidā tā jāuzlabo!"Dmitrijs runā ļoti labā latviešu valodā un uzsver - viņš zinot, kādu vēsturisku notikumu rezultātā Latvijā izveidojusies nepilsoņu šķira: "Neesam vienīgā valsts ES, kas bija Padomju Savienības sastāvā, taču esam līderi nepilsoņu skaita ziņā. Kāpēc šāda situācija vispār neradās Lietuvā? Kāpēc daudz mazāk nepilsoņu ir Igaunijā? Latvija ir vienīgā valsts, kur 1990.gadā par neatkarību iestājušies cilvēki pēc tam palika bez pilsonības. Igaunijā gan viss bija sakārtots." Dmitrijs pāršķir vēl senākas vēstures lappuses: "1918. gadā Latvijas pilsonību piešķīra visiem iedzīvotājiem, kuri šādu vēlmi izteica." Vīrietis atbalsta pieņēmumu, ka krievvalodīgo pilsoņu skaita palielināšanās varētu vājināt vadošo tā dēvēto nacionālā bloka partiju pozīcijas: "Taču tādā gadījumā būtu demokrātija, kuras pašlaik trūkst, jo Saeima neatspoguļo sabiedrību tādu, kāda tā ir, un uzticība mazinās. Nepilsoņi maksā nodokļus tāpat kā pilsoņi, taču nevar ietekmēt to izlietojumu. Atšķirībā no imigrantiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņiem citas dzimtenes nav." Dmitrijs arī norāda, ka 25 gadu laikā valdībā strādājošos krievu izcelsmes ministrus varot uz rokas pirkstiem saskaitīt, bet uz iebildi, ka krievvalodīgajiem draudzīgā partija Saskaņa pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguva visvairāk deputātu vietu - 24, vīrietis atbild, ka viņi tāpat nav pie teikšanas, turklāt viņu pašu Saskaņas darbs neapmierina, un viņš par to nebalsotu: "Man nepatīk, ko Ušakovs dara Rīgā."Ceļošana un balsstiesību neesamība - tās esot praktiskās no nepilsoņa statusa izrietošās neērtības, taču būtiskākās tomēr esot galvā: "Protams, ka nejūtos "valsts - tas esmu es"." Dzirdot iebildi, ka viņam, gluži kā ikvienam nepilsonim, ir tiesības naturalizēties, Dmitrijs saka: "Es varu aiziet un eksāmenus nokārtot kaut rīt, manas zināšanas to ļauj, taču kopējā problēma neizzudīs. Pazīstu daudzus, kuri tikuši pie pilsonības naturalizējoties, taču - nevienu, kurš lepotos, ka pie pilsoņa pases ticis šādā veidā."Vairāk lasiet Kristīnas Putincevas rakstā _Latvija kā nemīloša sieva laikraksta Diena _ceturtdienas, 19.marta, numurā!