Latvijas ģimenes bērnus ir gatavas vairāk adoptēt nekā lietuviešu ģimenes

Viņķele un ministrijas speciālisti vizītē Lietuvā tikās ar Lietuvas Sociālo un darba lietu ministrijas un tās padotības iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos sociālos jautājumus.

Vizītes laikā tika apmeklēts arī Lietuvas Valsts bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienests. Iepazīstoties ar Lietuvas situāciju, tika secināts, ka dažos jautājumos mūsu valsts politika ir iedarbīgāka. Arī Lietuvā tiek izstrādātas informatīvās kampaņas un notiek darbs, lai veicinātu audžuģimeņu skaita palielināšanos un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem būtu iespējams dzīvot ģimenē.

Vienlaikus speciālisti uzsver, ka gan Latvijā, gan Lietuvā audžuģimeņu ir pārāk maz. Lietuvā institūcijās dzīvo aptuveni 4000 bērnu, bet Latvijā 1799 bērni. Kaimiņvalstī 20 000 bērnu un Latvijā 3661 bērns dzīvo ģimenēs, kurām ir grūtības nodrošināt bērna augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus.

Kaimiņi ir tālāk tikuši vardarbības jomā un no 2011.gada ir pieņēmuši likumu Aizsardzībai pret vardarbību ģimenē, kas paredz iespēju varmākam uz laiku aizliegt uzturēties dzīvesvietā, ja tur palikt atbilst upura interesēm.

Labklājības ministrijas speciālisti viesojās arī nodarbinātības dienestā, kur iepazinās ar aktualitātēm nodarbinātības jomā. Pārņemot Latvijas pieredzi, Lietuvas kolēģi ir sākuši īstenot bezdarbnieku apmācības pasākumus ar kuponu metodi. Lietuvā tiek īstenoti samērā stingri nosacījumi apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma, piemēram, pēc apmācības bezdarbnieks ir jāpieņem darbā uz 12 mēnešiem, informē Kupče.

Vienlaikus ministre parakstīja Latvijas un Lietuvas līgumu sociālās drošības jomā un pārrunāja arī aktuālos jautājumus pensiju jomā.

Jau ziņots, ka šis līgums novērsīs dubultu apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu stāžā. Līgumā noteikts, ka bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņem vērā tā valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem uzkrātais kopējais apdrošināšanas periods ir garāks.

Pašreiz spēkā esošā Latvijas un Lietuvas vienošanās par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā, kas parakstīta 1993.gadā, neregulē to, kurā no abu valstu stāžiem ieskaitāmi darba periodi, kas uzkrāti 15 bijušās PSRS republikās. Tāpēc rodas gadījumi, kad persona, kura sava darba mūža laikā strādājusi gan Latvijas, gan Lietuvas teritorijā un kurai pensiju piešķir abas valstis, saņem pensiju par vienu un to pašu apdrošināšanas periodu no divām valstīm.

Parakstot šo līgumu, par spēku zaudējušu tiks atzīta 1993.gada 17.decembrī parakstītā Latvijas un Lietuvas vienošanās par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā, kas neregulē to, kurā no abu valstu stāžiem ieskaitāmi darba periodi, kas uzkrāti bijušās PSRS republikās.

Patlaban Latvija ir noslēgusi divpusējos līgumus sociālās drošības jomā ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju un Krieviju, vienošanos ar ASV par savstarpēju pensiju izmaksu, līgumu ar Norvēģijas Darba un sociālo lietu ministriju par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 17.pantam attiecībā uz Latvijas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem.