Latvijas Banka paaugstina IKP izaugsmes prognozi līdz 4,1%

Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī bijusi straujāka, nekā prognozēts. Sevišķi viņš uzsvēra straujāku būvniecības un nekustamo īpašumu darījumu kāpumu, pirmajā ceturksnī arī bijušas labākas norises transporta un finanšu pakalpojumu nozarē. Straujāk, nekā prognozēts, pieaudzis arī iekšzemes patēriņš.Tautsaimniecības izaugsmes kāpumu ļauj prognozēt arī nākamgad plānotā eiro ieviešana. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji šī gada nogalē varētu tērēt vairāk līdzekļu iepirkumiem, iegādājāties dažādas ilglietojamās preces vēl šī gada nogalē. Tādējādi tiktu pārcelta daļa no patēriņa no nākamā uz šo gadu, atbilstoši palielinot arī IKP izaugsmi šogad un mazinot to nedaudz nākamgad, skaidroja centrālās bankas prezidents.Eksporta pieauguma rādītāji gada pirmajos mēnešos ir bijuši stabili, lai arī ārējā vide nav uzlabojusies.Paaugstinot IKP prognozi, Latvijas Banka ir ņēmusi vērā arī ražošanas apturēšanu uzņēmumā "Liepājas metalurgs". Ja uzņēmums darbību atsāktu, tas būtu pozitīvs faktors tautsaimniecības izaugsmei, un IKP varētu būt pat vēl lielāks - līdz 4,5%, skaidroja Rimšēvičs.Viņš atzina, ka situācija apstrādes rūpniecībā šā gada sākumā diemžēl ir pasliktinājusies. Nozare, kas iepriekšējos gadus ir bijusi viena no galvenajām tautsaimniecības izaugsmi virzošajām nozarēm, pēdējos mēnešos diemžēl ir sabremzējusies. Galvenā ietekme uz apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu samazinājumu neapšaubāmi bija "Liepājas metalurga" problēmām, tomēr arī farmācijas un ķīmiskajā rūpniecībā gada pirmajos mēnešos reģistrēts saražotā apjoma gada kritums, atzīmēja Latvijas Bankas prezidents.Ņemot vērā problēmas lielākajā Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumā un arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, visticamāk, šogad otrajā ceturksnī, tāpat kā pirmajā ceturksnī, apstrādes rūpniecības devums IKP izaugsmē būs negatīvs, vērtēja Rimšēvičs.Tomēr viņš uzsvēra arī pozitīvās norises nozarē - visai straujš pieaugums šā gada pirmajos četros mēnešos ir pārtikas rūpniecībai. Acīmredzot iepriekšējos gados veiktās investīcijas šajā nozarē sāk dot atdevi, vērtēja centrālās bankas prezidents, kā pozitīvu faktu atzīmējot, ka lielākā daļa saražotās produkcijas tiek eksportēta. Pietiekami veiksmīgi turpinājusi attīstīties elektrisko iekārtu ražošana un mēbeļu ražošana. "Līdz ar to sagaidāms, ka "Liepājas metalurga" problēmu izsauktais apstrādes rūpniecības apjomu kritums būs īslaicīgs un jau 2014.gadā nozarē atsāksies pieaugums, kuru mēs varētu mērīt 5-7% līmenī," sacīja Latvijas Bankas prezidents.Būvniecības nozarē šogad pirmajā ceturksnī lielāko devumu pirmo reizi pēckrīzes periodā veidoja dzīvojamo ēku būvniecības pieaugums.Runājot par nekustamā īpašuma tirdzniecību un izīrēšanu, Rimšēvičs atzina, ka nenoliedzami nozares izaugsmi patlaban virza nerezidentu veiktie ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kā arī aktivitātes pieaugums lauksaimniecības zemju tirdzniecības segmentā.Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka arī transporta nozares pievienotā vērtība šā gada pirmajā ceturksnī pieaugusi straujāk, nekā iepriekš gaidīts, jeb par 4,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lielākā daļa operatīvo rādītāju līdz šim norādīja uz nozares pievienotās vērtības bremzēšanos, piemēram, pārkrauto kravu apjoms Latvijas ostās, kā arī pārvadāto kravu apjoms dzelzceļā. To nosaka globālā situācija, kur samazinās pieprasījums pēc pārvadājumiem. Taču kravu apjoma kritumu ostu un dzelzceļa apgrozījumā pašlaik spēj kompensēt būtisks kravu apjoma pieaugums autotransportā. Tādējādi sagaidāms, ka transporta nozares pievienotā vērtība šogad varētu pieaugt par 3,3%."Ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir bijusi straujāka, nekā iepriekš prognozēts, un kritumu apstrādes rūpniecībā ar uzviju ir spējis kompensēt eksporta un privātā patēriņa necerēti straujais pieaugums," rezumēja Rimšēvičs.Jau ziņots, ka papildu bāzes izaugsmes scenārijam gada sākumā Latvijas Banka bija modelējusi optimistiskākas un pesimistiskākas attīstības iespējas. Optimistiskais attīstības modelis paredzēja, ka Latvijas ekonomikas pieaugums šogad varētu būt pat virs 4%. Savukārt pesimistiskākajā gadījumā IKP kāpums tika lēsts 3% līdz 3,1% apmērā.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn audzis par 3,6%.2012.gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija 5,6%.