Latvijas vienīgo kravas transporta lidmašīnu L-410, ko mūsu valsts drīz pēc neatkarības atjaunošanas saņēma kā dāvinājumu, šomēnes pārvedīs uz Latvijas Lauksaimniecības muzeju. Lidaparāts ekspluatācijai bija kļuvis par dārgu un ne pārāk vajadzīgu.
Gaisa spēkiem ir vēl pāris AN-2 lidmašīnas, ar kurām trenējas izpletņlēcēji. Kā arī divi Mi2 helikopteri, no kuriem viens šobrīd atrodas remontā. Tos izmanto jauno apkalpju apmācībai. Nopietnākā aviācijas daļa ir četri kravas helikopteri Mi-17, no kuriem vismaz viens pastāvīgi atrodas remontā.
“Viens no svarīgākajiem aviācijas eskadriļas uzdevumiem ir meklēšanas un glābšanas uzdevumi, kā arī atbalsta sniegšana pārējām vienībām – Jūras spēkiem, Speciālo uzdevumu vienībai viņu treniņos. Pēc tādas analīzes mēs redzam, ka pieprasīti ir helikopteri,” tā intervijā de facto armijas lēmumu ieguldīt līdzekļus tieši helikopteros skaidro NBS Aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Aivars Mežors.
Visticamāk, helikopteru nekļūs vairāk, bet pēc trim gadiem, no 2015.gada uzsāks veco nomaiņu ar jauniem, modernākiem. Aptuveni aplēsts, ka jaunie lidaparāti izmaksās ap 25-iem miljoniem latu. Līdz tam jāmēģina iztikt ar to, kas ir. Šobrīd pilnā darba kārtībā ir divi lidaparāti, nākamgad tādiem vajadzētu būt visiem četriem Mi17. Tad visi četri būs aprīkoti arī ar nakts redzamības un infrasarkano staru iekārtām, kas būtiski uzlabo meklēšanas un glābšanas darbu spējas. Šobrīd šādi ir aprīkoti divi helikopteri.
Tomēr rūpju iemesls ir ne tikai gaisa kuģi. Vēl pirms dažiem gadiem, pēc traģiskas zvejas kuģa avārijas jūrā pie Liepājas, atklājās, ka gaisa kuģiem ir katastrofāli nepietiekams apkalpju skaits. Šobrīd speciālistu ir vairāk, tomēr vajadzīgā skaita aizvien vēl nav. Pilnībā nokomplektētas ir četras apkalpes. Tiesa gan, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad trūka pilotu, šobrīd problēma ir borta inženieru un borta tehniķu nepietiekamā skaitā. Kad apmācības beigs divi borta tehniķi, būs iespējams nokomplektēt jau sešas apkalpes, kas strādā uz maiņām.
Nerēķinot investīciju naudu, Gaisa spēku budžets ir aptuveni divarpus miljoni latu. Bet naudas un citu resursu ir nepietiekami, lai spētu atjaunot dežūras, kas ļāva uz palīgā saucienu atsaukties piecpadsmit minūšu laikā. Tagad ārpus darba laika apkalpei jābūt gatavai pacelties gaisā pusotras stundas jeb 90 minūšu laikā.
Aviācijas eskadriļas komandieris un vienlaikus arī helikoptera apkalpes komandieris Armands Špillers de facto stāsta, ka savulaik, kad 15 minūšu gatavība bijusi visu diennakti, bijis arī vairāk to gadījumu, kad izdevies palīdzēt: “dotajā brīdī, kamēr apkalpe savācas, jau ir sniegta palīdzība ar kuģiem vai ar ko tādu.(..) Mēs varbūt nepaspējam izlidot – tūlīt meklēsim un darbināsim, bet zvana glābšanas komandierim no meklēšanas un glābšanas koordināciju centra, ka viss”.
Līdz 2014.gadam reaģēšanas laiku nemainīs. Lai to izdarītu, vajadzīgi vēl papildu cilvēki. Turklāt rezervju gatavošanas jautājums šobrīd kļuvis vēl aktuālāks.
Pār lielu skaitu aviācijas eskadriļas karavīru ēnu met aizdomas par komandējuma naudu izkrāpšanu. Viņi bija nakšņojuši pie draugiem vai lētās viesnīcās, bet čeki uzrādīti par dārgākām, lai nebūtu jāatdod izmaksātā komandējuma nauda. Pieredze ar speciālistu apmācību Ukrainā ir bijusi rūgta ne vien šī iemesla dēļ un tagad pieņemts lēmums par apmācībām tikai NATO vai Eiropas Savienības valstīs. Iemesls – ne tikai saimnieciskie, bet arī citi drošības aspekti. “Bet jauni cilvēki, kuri atrodas tālu prom no mājām, valstī, kurā valda citi noteikumi un citas paražas, ir viegli ietekmējami zināmos veidos un formās, un arī tie riski, ka mēs līdz galam nezinām, kas viņus ietekmē,” atklāj Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Gaisa spēku Aviācijas bāzē pavisam dien ap 300 cilvēku un šeit ir ne tikai Aviācijas eskadriļa, bet arī pretgaisa aizsardzības divizions un Gaisa telpas novērošanas eskadriļa. Un jaunus speciālistus vajadzēs, kad ekspluatācijā nodos Lielvārdes militāro lidostu.
Lielvārdes lidosta ir vienīgais objekts Latvijā, kurā ieguldīta NATO nauda, aptuveni 25 miljoni latu. Tikpat daudz tiek ieguldīts arī no Latvijas puses. Lielāko daļu infrastruktūras nodos lietošanā nākamajā gadā, bet atsevišķi darbi, kā degvielas novietnes celtniecība, tiks pabeigti 2014.gadā.
Šobrīd lidlauks plānots NATO lidaparātiem, lai NATO spēki varētu izvietot savus transporta un kaujas lidaparātus. Bet pastāvīgas bāzes šeit visticamāk nebūs. Aizsardzības ministrija noraida bažas, ka NATO standartiem atbilstošais, modernais lidlauks stāvēs gandrīz tukšs, atdzīvojoties vien militāro mācību laikā vai pa reizei piestājot gaisa telpā patrulējošiem iznīcinātājiem.
Līdz lidlaukam ved gan jaunbūvējamā Daugavpils šoseja, gan dzelzceļa atzars un šobrīd ir iecere Lielvārdi attīstīt kā civili militāru lidlauku. Aizsardzības ministrijas amatpersona atklāj plānus dot iespēju arī lielām, civilām kompānijām izmantot šo lidlauku kravu pārvadāšanai: “Kaut vai - mēģinot šo lidlauku iesaistīt ķēdē no Afganistānas uz Eiropu. Tas ir viens no plāniem, bet var būt arī citi.”
Arī citās NATO valstīs ir līdzīga prakse, kas apliecina iespēju arī no drošības procedūru viedokļa apvienot civilo un militāro, tādējādi krietni lietderīgāk izmantojot ieguldītos resursus. Sarunas ar potenciāliem klientiem Aizsardzības ministrija jau ir uzsākusi.