Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.
EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.
Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.
Vienlaikus Dombrovskis norādīja, lai saņemtu nākamo maksājumu 438 miljonu eiro apmērā (503 miljoni eiro, ieskaitot atskaitījumu par saņemto priekšfinansējumu), Latvijai jau ir jāsasniedz 49 mērķu izpilde. No tiem patlaban sasniegti deviņi mērķi.
"Nākamajā posmā uzsvars tiks likts uz reformām un investīcijām enerģijas jomā, nodrošinot enerģētisko neatkarību un emisiju samazināšanu," teica Dombrovskis.
No EK saņemtais pirmais maksājums nodrošinās tālāko naudas plūsmu AF plānā paredzētām investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanai, tāpat arī veselības jomai, stiprinot slimnīcu gatavību epidemioloģiskajām krīzēm un veicinot kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamību.
Tāpat Dombrovskis atgādināja, ka šonedēļ Luksemburgā ES finanšu ministri vienojās par 20 miljardu eiro "REPowerEU" finanšu instrumentu, no kura Latvija grantu veidā saņems 123,98 miljonus eiro energoneatkarības veicināšanai.
Latvijai bez kopumā apstiprinātā AF finansējuma 1,82 miljardu eiro apmērā joprojām ir pieejama arī AF aizdevumu daļa, piebilda Dombrovskis.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pasākumā uzsvēra, ka AF līdzekļi tiek izmaksāti par konkrētiem sasniegtiem rezultātiem, nevis par veiktajām investīcijām, kā tas ir gadījumā ar Kohēzijas fonda līdzekļiem.
Finanšu ministrs atzīmēja, ka AF plāna īstenošana ir ļoti būtiska, lai stiprinātu tautsaimniecību šajos pasaules un Latvijas ekonomikai sarežģītajos apstākļos, turklāt AF līdzekļi sniegs būtisku pienesumu arī tāda šobrīd aktuāla izaicinājuma risināšanā kā Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana.
Reirs norādīja, ka bez AF līdzekļiem atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas sekām būtu lēnāka.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kura saņem AF pirmo maksājumu.
ES prasības paredz, ka pieprasītais maksājums katras valsts budžetā tiek ieskaitīts tikai ar nosacījumu, ja izpildīti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji. Lai saņemtu visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, Latvijai līdz 2026.gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti sešos maksājumos reizi gadā no EK.
Lielāko maksājuma pieprasījumu 503 miljonu eiro apmērā Latvija EK plāno iesniegt 2023.gadā par 49 rādītājiem, no kuriem deviņi šobrīd ir izpildīti, piemēram, pieņemti Ekonomikas ministrijas virzītie noteikumi, veicinot mūsdienu dzīves prasībām atbilstošu mājokļu pieejamību reģionos. Tā ir viena no šī brīža valsts prioritātēm, ņemot vērā privāto investīciju trūkumu daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā un vienlaikus pieprasījumu pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, kā rezultātā mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.
Tāpat veikti nepieciešamie soļi, attīstot minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, pieņemts likums par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu, ieviesti noteikumi konkurences vides uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai publiskajā iepirkumā, kā arī pieņemti likuma grozījumi, lai apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Sperti soļi, lai sakārtotu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu un mazinātu digitālo plaisu sociāli neaizsargātajiem skolēniem attālinātajās mācībās.
Latvijai no katra maksājuma pieprasījuma atskaita 13%, tā dzēšot EK 2021.gada septembrī Latvijai izmaksāto AF priekšfinansējumu 237,4 miljonu eiro apmērā. Attiecīgi, lai arī pirmais maksājuma pieprasījums ir par 231 miljonu eiro, budžeta ieņēmumos Latvijai tiek iemaksāts 201 miljons eiro.
Jau ziņots, ka Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saņemt AF investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā un īstenot fonda plānā paredzētos pasākumus.
Tostarp 20% no fonda līdzekļiem, pēc EK ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro jeb 20% no fonda līdzekļiem, veselības nozares projektiem - 181,5 miljoni eiro jeb 10%, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 196 miljoni eiro jeb 11%, bet likuma varas stiprināšanai - 37 miljoni eiro jeb 2%.
Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tā mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.