Eksporta iespējas ļauj nodrošināt ienākumu pieaugumu tautsaimniecībā, it īpaši valstī ar salīdzinoši mazu patērētāju skaitu. Bez iekšzemē ražotās produkcijas eksporta uzņēmumi, izmantojot ģeogrāfiskās vai citas priekšrocības, var iesaistīties arī preču sadalē un transportēšanā starp dažādiem tirgiem. Tātad valsts var eksportēt arī ārvalstu preces jeb, citiem vārdiem, preces importēt un tādā pašā stāvoklī eksportēt jeb reeksportēt.
Kā akcentē ekonomiste, reeksports dažkārt tiek uztverts ar negatīvu pieskaņu, tomēr tas valstī nodrošina ekonomisko aktivitāti, rada darbavietas. Reeksportā iesaistītie, piemēram, transporta, uzglabāšanas, sadales vai loģistikas uzņēmumi gūst ienākumus no pakalpojumu sniegšanas un dod pienesumu pakalpojumu eksportam.
"Trauksme jāceļ būtu tad, ja pastāvētu aizdomas, ka mūsu valstī nekas netiek ražots un viss eksports būtu tikai reeksports, kas nespētu nodrošināt augstu pievienoto vērtību," norāda Bērziņa. Viņa vērtē, ka Latvijā reeksports ir apmēram trešdaļa no preču eksporta.
Ekonomiste aplēsusi, ka 2011.gadā reeksports bija 29% no kopējā eksporta, bet 2012.gadā - 27%. Lai gan īpatsvars ir mazinājies, reeksporta vērtība ir pieaugusi par 8%.
Bērziņa raksta, ka preču eksporta virzītājs 2012.gadā bija iekšzemē ražoto preču eksporta kāpums, augot par 18%, un ievērojami mazākā mērā - reeksporta pieaugums. Tātad iekšzemē ražotās preces nodrošina lielāko ieguldījumu eksporta izaugsmē. "Nav atšķirīgu secinājumu, raugoties pa preču grupām - vien tekstilizstrādājumu un minerālproduktu grupā reeksporta pieauguma tempi ir bijuši straujāki par kopējā preču grupas eksporta tempiem," informē Bērziņa.
Eiropas Savienības valstīs lielākā reeksporta klātbūtne tautsaimniecībā pētījumos minēta Beļģijā un Nīderlandē - vairāk nekā 50% no eksporta. Savukārt pasaulē lielākā reeksporta klātbūtne ir Singapūrā - vairāk nekā 50%, Hongkongā - ap 95%, kur to ietekmē ciešās, uz labvēlīgu nosacījumu pamata izveidojušās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu un specializēšanās pakalpojumu eksportā.