Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.
2012.gadā ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 milj. latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 milj. latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 milj., no Vācijas – 30,3 milj., no Norvēģijas – 25 milj., no Lietuvas – 19,6 milj., bet no Lielbritānijas – 17,5 milj. latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji četras diennaktis.
"Ienākošā tūrisma patēriņa īpatsvars preču un pakalpojumu eksportā Latvijai ir nozīmīgs avots un sniedz vērā ņemamu pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam. Tāpēc, lai arī neliels, tomēr ceļotāju skaita un viņu tēriņu pieaugums ir vērtējams pozitīvi," komentēja Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.
72% no ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 28% pie radiem vai draugiem. No visiem ceļotājiem 36% Latviju apmeklēja pirmo reizi. Analizējot vairākdienu ceļotāju skaitu pa valstīm un salīdzinot to ar 2011.gadu, redzams, ka par 27% palielinājies ceļotāju skaits no Zviedrijas, no Igaunijas – par 18%, no Lietuvas – par 6% un no Vācijas – par 5%.
Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 38% ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 27% – darījumu kārtošanu, bet 25% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklējumu. Salīdzinot ar 2011.gadu, par 6% palielinājās ceļotāju skaits, kas kā savu galveno ceļojuma iemeslu minēja draugu un radinieku apmeklējumu.
Lai iegūtu informāciju par Latviju, ārvalstu ceļotāji izmanto dažādus avotus: 26% to ieguvuši internetā, 20% no radiem, draugiem un paziņām,16% – savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 14% – no tūrisma rokasgrāmatām un no plašsaziņas līdzekļiem, 13% – no darījuma braucienu pieredzes.
No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas 2012.gadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 46% izmantoja gaisa transportu, 31% – autotransportu, 13% – jūras transportu un 10% – dzelzceļa transportu.