Putnu vērotāji Nīcas apkārtnē vakar pamanījuši aptuveni 100 zosis, to skaitā 22 taigas jeb tundras sējas zosis un četras baltpieres zosis.
Tāpat Nīcas apkārtnē vakar pamanīti 23 ziemeļu gulbji. Savukārt Ādažos ir novērotas divas svītrainās pūces.
Gājputnu atgriešanās pētījuma koordinators Mārcis Tīrums aģentūrai LETA sacīja, ka tie ir tikai pirmie īpatņi, jo to skaits mērāms dažos desmitos.
"Skaidrs, ka zosis ir gājputni, kas atgriežas no ziemotnēm, jo ziemā Latvijā zosis nav novērojamas. Par gulbjiem to nevar droši teikt, jo daži īpatņi paliek ziemot arī Latvijā. Masveida gājputnu atgriešanās būs sākusies tad, kad putnu skaits būs mērāms tūkstošos," skaidroja Tīrums.
Vaicāts, kad varētu sākties gājputnu masveida atgriešanās, Tīrums sacīja, ka tad, kad iestāsies stabila un silta gaisa temperatūra. Tā kā martā sinoptiķi pavasarīgus laika apstākļus vēl neprognozē, tad agrāk par marta vidu īpaši daudz gājputnu nav gaidāms.
Jau ziņots, ka 27.februārī Saldus apkārtnē novēroti pirmie no ziemotnēm atlidojušie putni - lauku cīruļi.
Putnu vērotāji stāsta, ka pirmie Latvijā atgriežas tie putni, kuri ziemo netālu no Latvijas, proti, Centrāleiropā un Dienvidrietumeiropā. Tuvākajā laikā sagaidāmi arī pirmie lauku un meža baloži, mājas strazdi, ķīvītes, dažādu sugu zosis un pīles.
Putnu migrācija Latvijas teritorijā ilgs līdz pat maija beigām, kad atgriezīsies tālāk ziemojošās putnu sugas. Gājputnu atlidošanas gaita tiks reģistrēta portālā www.latvijasputni.lv, kas apkopo retu un interesantu putnu novērojumus Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar portālā publicētajiem datiem 2012.gadā pirmā ķīvīte Latvijā novērota 24.februārī, pirmie lauku cīruļi - 29.februārī, pirmie meža baloži - 4.martā, sējas un baltpieres zosis - 6.martā, lauku baloži - 11.martā, bet sila cīruļi - 12.martā.