Latvijā darbojas tikai četras minerālūdens atradnes, kur no zemes dzīlēm iegūst ūdeni ar tik augstu minerālu saturu, ka to raksturo sāļa garša. Divas no atradnes izmanto Cido grupa (Rīgā, Ostas ielā 4), divas – SIA Siguldas minerālūdens (Siguldā, Lauktehnikas ielā), liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) informācija. Ražotājiem izsniegtas beztermiņa atļaujas šo atradņu izmantošanai. Arī ražotājs Venden izmanto divus PVD reģistrā ietvertus minerālūdens urbumus, taču tajos mineralizācijas pakāpe ir neliela, līdz ar to no tiem nākošo ūdeni nevar saukt par minerālūdeni vārda patērētājiem ierastajā izpratnē.
"Minerālūdens pēc likuma burta ir arī ūdens peļķē," atzīmē vides zinātniece Retiķe. Likumdošana raisa pārpratumus, jo "saskaņā ar to minerālūdeņi ir visi ūdeņi, kuros ir izšķīdušas minerālvielas, tostarp tie, kas tek no krāna un tiek iegūti no saldajiem, nevis sāļajiem horizontiem," pauda Retiķe. Par dabīgo minerālūdeni var atzīt mikrobioloģiski nekaitīgu ūdeni, kas iegūts no pazemes ūdeņu atradnes, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
"Kopumā mums ir ārkārtīgi daudz gan saldo, gan sāļo ūdeņu,» vērtē speciāliste, piebilstot, ka jebkuru ūdeni, ko iegūst Latvijā, var dēvēt par minerālūdeni, ja tas netiek pārveidots vai attīrīts, kāds visbiežāk ir fasētais dzeramais ūdens. Valmieras pusē sāļu ūdeni var iegūt jau 200 metru, Rīgā – 400 metru dziļumā. Viņa stāsta, ka igauņi mums ir soli priekšā – tur iegūst ūdeni, kas zemes slāņos iespiedies no Ledus laikmeta ledājiem – ārkārtīgi tīrs un salds. Latvijā arī tāds ir meklēts, bet pagaidām – nesekmīgi.
Latvijas minerālūdens problēma ir tā sastāvā esošā sāls ķīmiskā formula, kas ir līdzīga visā valsts teritorijā sastopamajam minerālūdenim. Nātrija hlorīda jeb vārāmā sāls augstais saturs nav savietojams ar ārstu ieteikumu ikdienā ierobežot sāls uzņemšanu, norāda Retiķe.
Tajā pat laikā mūsu minerālūdeņi satur arī vērtīgas vielas, piemēram, kalciju un magniju. Turklāt Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki atklājuši, ka Latvijā iegūstamais minerālūdens veidojies iežos pirms aptuveni 36 tūkstošiem gadu, liecina uzņēmuma Cido grupa finansēts pētījums. "Lielais vecums ir ģeoloģiskā īpatnība, ko nosaka zemes dzīļu iežu struktūra, kas raksturīga tikai atsevišķām teritorijām Baltijā. Tas mūsu ūdeni atšķir, piemēram, no citu ražotāju ūdens pasaulē – mēs varam dzert ikdienā senu, tīru, minerāliem bagātu ūdeni. Turklāt šādā veidā varam rūpēties arī par apkārtējo vidi, jo ūdens transportēšana no vienas valsts uz citu nozīmē CO2 izmešus," stāsta Cido grupa pārstāve Inese Lielpinka.
Viss raksts lasāms pirmdienas, 27.aprīļa, avīzē Dienas Bizness!