Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Latvija neatbalsta sankcijas pret Krievijas dzelzceļu un tā vadītāju

Piektdien Eiropas Savienība (ES) ieviesa vēl stingrākas sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem, to izdarīja arī ASV. Krievijas energokompānijām un bankām nepalīdzēja arī virkne ietekmīgu lobistu, starp kuriem ir vairāki bijušie ASV senatori. Pateicoties politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Uzņēmuma Krievijas dzelzceļš šefs Jakuņins jau pavasarī nonāca ASV sankciju sarakstos. Bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām. Uz jautājumu, vai tieši Latvija ir lobējusi ideju neiekļaut sankciju sarakstā Krievijas dzelzceļu un Krievijas dzelzceļa vadītāju, satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) norāda, ka Vienotība nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu [Latvijas] galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostām.

"Un ja kaut kādā veidā Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, tad noteikti mēs nevarēsim darījumus veikt, kas nozīmē, ka mums būtiski samazināsies kravu apjomi. Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,", turpina Matīss.

Kravu tranzīts veido 12 % no Latvijas IKP. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu. 

"Tas nav melns un balts. Tas nav jāvērtē – ir divkosīgi vai nē. Mēs gājām cauri visam iespējamam atbilžu spektram un, protams, mūsu ieskatā visiedarbīgākā reakcija būsu saistīta ar ieroču embargo un diskusijas bija smagas, garas. Nu šobrīd mēs esam panākuši zināu pozīcijas nostiprināšanos. Otrkārt – mēs uzskatījām, ka ļoti iedarbīgas būtu mērķtiecīgās sankcijas pret finanšu instrumentiem vai finanšu institūcijām. Un to mēs arī esam panākuši," norāda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Eiropas diplomāti un politiķi pētījuši arī sankciju ieviešanu avionozarē. Secināts – ierobežojumi Krievijai biznesam Eiropas debesīs radītu letālas sekas. Tāpēc sankcijas izplikušas. Eiropa nav spējusi arī vienoties par sankcijām pret energouzņēmumiem. Ja Latvija vēl ar Inčukalna gazes krātuvi spētu izdzīvot gadu vai pusotru, tad aktīvi pret iestājusies Bulgārija, kuras ekonomika pie gāzes krānu aizgriešanas apstātos mēneša laikā. Šīs dažādās intereses ir iemesls, kāpēc Eiropa nav tik dedzīga sankciju sarakstu veidotāja kā ASV. Tai skaitā vēršoties pret ciešākajiem Putina līdzgaitniekiem. 



Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas