Latvijā mežu atjaunošanu apgrūtina dzīvnieku postījumi

Viņa pastāstīja, ka privātos mežos pārsvarā ļauj kokiem dabiski atjaunoties un lielais vairums privāto mežu īpašnieku tomēr paļaujas uz dabisko meža atjaunošanu, atļaujot ieaugties visiem kokiem, lai pēc tam izkoptu šo platību un atstātu vēlamos kokus. Tomēr privātie meža īpašnieki arvien vairāk cenšas stādīt jaunaudzes nevis paļauties uz dabisko atjaunošanu, jo ar kvalitatīvu, atlasītu stādāmo materiālu koksnes kvalitāte un apmērs palielinās par 20% salīdzinājumā ar dabiski atjaunotu mežu. Līdz ar to meža īpašnieki pērk stādus un stāda. Tomēr, ņemot vērā lielo dzīvnieku blīvumu Latvijā, piemēram, priedi ir ļoti sarežģīti izaudzēt briežu un stirnu postījumu dēļ.

Grasmane piebilda, ka iepriekš minētā iemesla dēļ meža īpašniekiem papildus ar stādu iegādi saistītajām izmaksām jārēķinās arī ar izdevumiem jaunaudžu pasargāšanai no dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tie ir papildus riski, ko meža īpašniekam vienmēr jāņem vērā, izvēloties mežu atjaunošanas veidu.

LMĪB izpilddirektore atzina, ka privātie meža īpašnieki precīzi neuzskaita zvēru nodarīto postījumu apmērus savos mežos. Taču valsts mežos, kur ir iespējams fiksēt šādā veidā nodarītos postījumus, secināts, ka pieaug izdevumi jaunaudžu aizsardzībai un pieaug arī nepieciešamība atkārtoti apstādīt platības. "Meža dzīvnieki, ja ieiet kādā no jaunaudzēm, to var nopostīt daļēji - 10% vai 20% apmērā. Taču tāpat ir gadījumi, kad jaunaudzēm nodarītie postījumi sasniedz 80%. Šie dati liecina, ka palielinās izdevumi jaunaudžu aizsardzībai un nopostītās platības. Jaunaudzes apdraud stirnas, brieži un aļņi," sacīja Grasmane.

Viņa piebilda, ka rudens periodā meža īpašniekam ir jādomā arī par jaunaudžu aizsardzību ziemā. "Daži to dara ar tautas metodēm, piemēram, sienot aitas vilnu apkārt jaunajiem kociņiem. Taču citi griež strēmelēs vecus, nevajadzīgus apģērba gabalus, ko sien ap jaunaudzi un iesmaržina ar odekolonu. Meža īpašnieki izmanto visādus līdzekļus, lai meža zvērus aizbaidītu no jaunaudzēm. Taču modernākais veids ir pirkt līdzekļus, kas ir domāti koku stādu aizsardzībai pret meža dzīvniekiem un smērējami uz koku galotnēm," viņa pastāstīja.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kuras 350 biedru īpašumā un tiesiskajā valdījumā ir 57% no visām Latvijas meža platībām. Organizācija dibināta 2005.gadā.