Pēdējā laika modes kliedziens ir ķīniešu valoda. Studenti ir gatavi atvadīties no lielām naudas summām, lai šo valodu apgūtu padziļinātā līmenī. To apliecina fakts, ka Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē ar grūtībām izdevies nokomplektēt angļu valodas maģistrantūras grupu, kur studijas ir par valsts budžeta līdzekļiem. Tajā pašā laikā maģistrantūras grupa ķīniešu valodai, kur budžeta vietu nav vispār, nokomplektēta bez piepūles. Jāpiebilst gan, ka maģistrantūrā valodu apgūst tie studenti, kas plāno kļūt par filologiem.
"Valodas izvēli nosaka pragmatiski iemesli - vai man tas ir izdevīgi. Protams, var būt kādi izņēmumi, bet sociālajos pētījumos atklājas, ka vienmēr cilvēki grib runāt tādās valodās, kurās runā bagātāki ļaudis. No kurienes nāk nauda, tādā valodā arī runājam," secina Latvijas Universitātes asociētā profesore Vita Kalnbērziņa.
Nozīmīgu tendenci valodu attīstībā Latvijā un to turpmāko likteni atklāj arī dati par vidusskolēnu izvēli, kārtojot centralizētos eksāmenus. Obligāts ir angļu valodas eksāmens, tad vēl ir iespēja izvēlēties starp krievu, vācu un franču valodas eksāmeniem. V. Kalnbērziņa stāsta, ka šogad angļu valodu izvēlējušies kārtot teju 17 000 skolēnu. Izrādās, strauji krītas krievu valodas eksāmena kārtotāju skaits. Šogad to izdarījuši tikai 2600 skolēnu. Vācu valoda popularitāti zaudē vēl straujāk. Ja vēl pirms pāris gadiem eksāmenu kārtoja vidēji 2000 skolēnu, tad šogad to izdarīja vien 227 jaunieši. "Šī tendence kļūst arvien izteiktāka - angļu valoda ir pieprasīta, bet pieprasījums pēc pārējām valodām strauji mazinās. Tas ir traģiski," teic V. Kalnbērziņa.
Valodu skolu asociācijas valdes locekle Inga Zeide Dienai norāda, ka krievu valoda cilvēkiem kļūst aktuāla tad, kad tiek sāktas darba attiecības. "Visbiežāk tas ir tāpēc, ka, darba ņēmējam sākot strādāt, darba devējs konstatē, ka darbinieka krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Nevar ignorēt faktu, ka Latvijā nozīmīga daļa ir krievu valodā runājoši patērētāji, tāpēc zināt šo valodu ir svarīgi," skaidro I. Zeide. Samazinājies pieprasījums pēc valodām, ko cilvēki iepriekš apguva prieka pēc, piemēram, itāļu un spāņu. Interese pastiprinājusies pēc visām Āzijas valodām, pieprasīta kļūst korejiešu valoda.
Pilnu žurnālistes Aļonas Zanderes rakstu Āzijas valodas uzņem apgriezienus lasiet ceturtdienas, 19.decembra, laikrakstā Diena!
haha