Tas ir kāpums par 5 vietām, salīdzinot ar 2016.gadu. Par to liecina Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI). Taču kopumā Latvija saglabājusi esošās pozīcijas DESI, proti, 19.vietu starp visām ES valstīm.
Vērtējot sasniegto progresu, visstraujāk tas novērojams e-pārvaldes jomā kopumā - Latvija ieņem 15.vietu, kas ir kāpums par 3 vietām, salīdzinot ar 2016.gadu. "Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijai vēl liels darbs paveicams atvērto datu jomā, kur progress nav pietiekams. Lai uzlabotu datu pieejamību publiskās pārvaldes institūcijām un nodrošinātu atkalizmantojamu datu publicēšanu atkalizmantošanai privātu uzņēmumu pakalpojumos, 2017.gadā darbu uzsāks centralizētas publiskās pārvaldes atvērto datu portāls," skaidroja VARAM.
"DESI vērtējums par Latvijas e-pārvaldes progresu apliecina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā atbildīgās par e-pārvaldes politikas veidošanu mērķtiecīgi īstenotie pasākumi sniedz rezultātus," uzsver VARAM valsts sekretāra vietnieks e-pārvaldes jautājumos Edmunds Beļskis.
Kopumā DESI secināts, ka Latvijas kopējo pozitīvo virzību šajā vērtējumā nosaka augošais ātrā platjoslas pieslēguma abonentu skaits, kā arī uzlabojumi digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetu un e-pārvaldes pakalpojumus.
Vienlaikus DESI uzsvērts, ka pusei Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis joprojām ir zems, lai arī internetu lieto 77% iedzīvotāju. Tāpat secināts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits aug, taču tas joprojām ir mazāks par vidējo rādītāju ES.
Vērtējot savienojamības aspektu, DESI secināts, ka Latvija ieņem vienu no trim augstākajām vietām ES harmonizētā spektra ziņā un arvien vairāk iedzīvotāju abonē mobilās platjoslas pakalpojumus. Tāpat dati liecina, ka fiksēto pieslēgumu abonementi izvēlas jaunus pakalpojumus, kas piedāvā ātrāku datu pārraidi.
Visvājākais progress Latvijai novērojams uzņēmējdarbības digitalizācijas un e-komercijas jomās. Secināts, ka, neskatoties uz faktu, ka 55% Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmantot e-komercijas pakalpojumus, mazie un vidējie uzņēmumi e-komercijas kanālus, lai pārdotu savu preci un sniegtu pakalpojumus, izmanto maz – tikai 8%.
"DESI apliecina – Latvijai ir potenciāls digitālo pakalpojumu jomā. Tomēr jāapzinās, ka digitālās vides sniegto iespēju izmantošana iedzīvotāju, uzņēmēju, kā arī publiskās pārvaldes pusē ir cieši saistīta ar vairāku ministriju paveikto. Digitālai videi nav fizisku robežu. Tāpēc arī Latvijas dažādu atbildīgo iestāžu sadarbībai ir jābūt ar plašāku un, iespējams, ambiciozāku redzējumu. Būtiski, lai nozaru griezumā atbildīgās institūcijas aktīvi rīkotos savas kompetences ietvaros. Tikai tā mēs varēsim sasniegt, ka Latvijas iedzīvotāji un komersanti būs zinoši un varoši, lai izmantotu visas digitālās vides radītās iespējas," atzina Beļskis.