Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē - 456 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.), kur bez rakstveida darba līguma nodarbināti 359 cilvēki, savukārt trešo vietu pēc nereģistrēti nodarbināto skaita - 351 ēnstrādnieks - dala divas nozares: tirdzniecība un individuālo pakalpojumu sniegšanas sfēra. Šā gada deviņos mēnešos vairāk nekā divas reizes pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms - piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 581 365 latu. Pērn šajā pašā laika periodā sodu apmērs bija 251 520 latu. Administratīvo soda summas pieaugums skaidrojams ar ēnstrādnieku skaita palielināšanos un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumu pieaugumu. Ja pērn deviņos mēnešos atkārtoti nereģistrētās nodarbinātības gadījumi konstatēti piecos uzņēmumos, tad šogad - 23 uzņēmumos. Kopumā par atkārtoti nereģistrētu darbinieku nodarbināšanu pērn deviņos mēnešos VDI piemērojusi administratīvos sodus 25 000 latu apmērā, savukārt šogad - 131 500 latu apmērā. VDI secinājusi, ka arvien gados jaunāki iedzīvotāji piekrīt strādāt bez rakstveida darba līguma. Ja 2010. gada deviņos mēnešos vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā, tad šogad tas ir 34 gadus vecs vīrietis (arī strādājošs lielā pilsētā). Bez rakstveida darba līguma lielākoties strādā vīrieši - pērn tie bija 57% no visiem atklātajiem ēnstrādniekiem, savukārt šogad - 56%.
Latvijā divkāršojies ēnstrādnieku skaits
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā nereģistrētā nodarbinātība bijusi divas reizes lielāka nekā pērn.
Valsts Darba inspekcijas pārstāvis Aivis Vincevs Dienai pavēstīja, ka līdz šim atklāti 2184 bez rakstveida darba līguma nodarbināto. Tas ir divkārt vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad VDI atklāja 1075 nereģistrētus darbiniekus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.