Tā likumprojekta ieceri, kas pašlaik Valsts prezidenta Egila Levita vadībā plaši tiek apspriesta ekspertu un kultūrtelpu pārstāvju vidū, raksturo prezidenta padomnieks Jānis Pleps.
Lielākās diskusijas, izstrādājot karti, bijušas par Bigauņciemu un Lapmežciemu kā Vidzemes, nevis Kurzemes sastāvdaļu. Tāpat debatēts par Tukuma novadu un Zemgales robežu. Tomēr karte ir tikai likumprojekta redzamā daļa – dokumentu, kas ir daļa no Valsts prezidenta reakcijas uz ne visai veiksmīgo administratīvi teritoriālās reformas (ATR) iznākumu, Levits Saeimā iecerējis iesniegt septembra sākumā.
Ar dziļāku jēgu
Lai likums nebūtu, tautas valodā runājot, tukšs, Kultūras ministrija jau sākusi darbu pie vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna septiņiem gadiem. ''Šī likuma jēga ir parādīt horizontālo dimensiju – ja Satiksmes ministrija plāno kādus ceļa remontus vai kāda cita ministrija kaut ko plāno, šis kultūrvēsturiskais elements tiek ņemts vērā un tas parādās kā nozīmīgs arguments. Lai ministrijas un pašvaldības sēž pie viena galda ar kopienām un runā par attīstības plāniem, nevis veidojas situācija, ka kopienas runā tikai ar Kultūras ministriju, bet pārējie katrs savā nodabā dara darbus pēc savām prioritātēm,'' topošā likumprojekta būtību plašāk Dienai skaidro Pleps.
Arī Levits pagājušajā nedēļā notikušajā diskusijā Rīgas pilī norādīja, ka latviskumu ''nevar redzēt plakanu, tas ir daudzveidīgs'' un valsts iestādes ''nedrīkst kā zirgi ar klapēm uz acīm skatīties tikai uz savu jomu''.
Otra ideja, kas, Levita vārdiem runājot, šo plakano novadu reformu padarītu dziļāku, ir par vēlētu vietējo kopienu pārstāvniecību.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!