VARAM ziņojumā norāda, ka Latvāņu ierobežošanas programmā 2006.-2012.gadam noteikto pasākumu ieviešanai valsts budžeta finansējums netika piešķirts, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt un pilnveidot tiesību aktu kopumu, kas dotu iespēju daļēji sasniegt programmas mērķus.
Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta un pašvaldību sniegto informāciju lielas problēmas rada autoceļu, dzelzceļu, gāzes vadu un elektropārvades līniju ekspluatācijas aizsargjoslas, kas tiek nomātas no zemes īpašniekiem, kuru atbildība par invazīvās sugas apkarošanu savā īpašumā ir noteikta normatīvajos aktos. Taču rīcības trūkuma dēļ ir radušās problēmas šajās teritorijās un latvānis turpina izplatīties. Lai gan Satiksmes ministrija rūpējas, lai autoceļu un satiksmes dalījumu joslās latvāņi tiktu izpļauti, tajās aizsargjoslās, kuras pieder zemes īpašniekiem, vairumā gadījumu latvāņu populācija netiek apkarota. Tāpat problēmas ir ar latvāņu izplatību elektrolīniju teritorijās.
VARAM kā būtisku problēmas risinājumu saskata apsaimniekotāju iesaistīšanu un atbildības palielināšanu latvāņu izplatības ierobežošanā savā apsaimniekotajā teritorijā. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams izvērtēt grozījumu veikšanu normatīvajos aktos. Izvērtēt būtu nepieciešams grozījumu ieviešanu Aizsargjoslu likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Ministru kabineta noteikumos par latvāņu izplatības ierobežošanu.
Pēc VARAM speciālistu domām, primārā atbildība par latvāņu apkarošanu ir jāuzņemas zemes īpašniekiem, savukārt valsts finansējums ir obligāti nepieciešams gadījumos, kad latvāņi izplatās valsts īpašumā esošajās teritorijās. VARAM norāda, 1,25% jeb 133 hektāri no kopējās ar latvāni invadētās teritorijas ir valsts īpašumā. Šajās teritorijās latvāņu ierobežošana un apkarošana trīs gadu periodā varētu izmaksāt aptuveni 1 875 000 latu. Ir nepieciešams izstrādāt metodes, kā šos valsts budžeta līdzekļus kā bezprocentu aizdevumu varētu izmantot un vēlāk atgūt, veicot darbību latvāņu ierobežošanā un apkarošanā pašvaldību un privāto īpašumu, kā arī bezsaimnieku teritorijās, teikts ziņojumā.
Tāpat VARAM uzskata, ka lietderīgi būtu sākt plašākas diskusijas par teritoriju piespiedu sakārtošanas iespēju, paredzot kārtību, kādā sakārtošanas finansētāji var atgūt ieguldītos līdzekļus.
Ministru kabineta rīkojuma protokola projektā noteikts, ka VARAM jāizvērtē nepieciešamība veikt grozījumus normatīvajos aktos līdz šā gada 1.decembrim.
Jau ziņots, ka šogad bija plānots sākt aktīvu cīņu ar latvāņu izplatību, taču finansējums valsts budžetā tam netika paredzēts. Tāpēc VARAM šos plānus varētu realizēt nākamajā gadā, attiecīgi prasot finansējumu nākamā gada budžetā.
Saskaņā ar VAAD datiem pagājušā gada jūlija sākumā Latvijā ar latvāņiem bija invadētas 10 641 hektāru lielas teritorijas 98 novados un pilsētās. Dienesta mājaslapā ir publicētas mehāniskā, ķīmiskā, bioloģiskā un kombinētā latvāņu apkarošanas un ierobežošanas metodes, kuras ir plānots izmantot latvāņu apkarošanai arī turpmāk.
Aprēķināts, ka viena hektāra attīrīšana no latvāņu audzēm atkarībā no platības aizauguma pakāpes un zemes lietojuma veida izmaksā no 120 latiem par hektāru atklātās platībās, kur iespējama latvāņu iznīcināšana, izmantojot traktortehniku, līdz pat 1100 latiem par hektāru ūdensteču malās, kur latvāņu iznīcināšana notiek bez traktortehnikas vai ķīmiskiem preparātiem.
Sosnovska latvānis Latvijā ieviests mākslīgi 1948.gadā, kad tas tika atvests no Kaukāza republikām kā lopbarības augs. Gadu gaitā tas izpleties savvaļā un tagad ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām. Sosnovska latvānis izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tas var sasniegt pat četru metru augstumu.
Sosnovska latvāņa sula ir fototoksiska. Tai nonākot kontaktā ar ādu un apstarojoties ar ultravioletajiem stariem, tiek aktivēta indīgā sula. Ja nekavējoties sula netiek nomazgāta, tā izraisa ādas kairinājumu, apdegumu un uztūkumu, kā arī sūrstošas, ilgi nedzīstošas čūlas.