Civilās aizsardzības rīcībpolitikā un katastrofu pārvaldības sistēmā nepieciešami būtiski uzlabojumi. To ieviešana šobrīd lielā mērā ir uz papīra, un pašvaldības pārmet atbildīgajām valsts institūcijām, ka katastrofu gadījumā viss darbu un atbildības smagums tiek uzvelts uz to pleciem. Nav arī uzlabojusies iedzīvotāju apziņošanas sistēma ārkārtējās situācijās.
Valsts kontroles pērn veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka "valsts civilās aizsardzības (CA) sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, visos sistēmas segmentos ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi". Kā vienu no soļiem Iekšlietu ministrija (IeM), kas sagatavojusi informatīvu ziņojumu par progresu šajā jomā, paredz krīzes vadības centra izveidi, taču, kad tas sāks darboties, nav zināms, proti, tad, kad darba grupa, kurā būs iekļauti visdažādāko ministriju un atbildīgo institūciju pārstāvji, izstrādās tās darbības koncepciju. Tiek rosinātas izmaiņas arī Krīzes vadības padomē, kuras rīcība kovidkrīzē izpelnījās asu kritiku. Viena no tām – paplašināt sastāvu, iesaistot tās darbā visus ministrus, kā arī uzticot tai ne tikai konsultatīvu funkciju, bet tiesības dot uzdevumus valsts un pašvaldību institūcijām un nepieciešamības gadījumā izsludināt ārkārtējo situāciju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 13. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!