Kā norāda LAD, 2010.gadā platību maksājumus saņēmuši 65 547 lauksaimnieki, un kopējā izmaksātā summa bijusi 174 miljoni latu. Savukārt šogad platību maksājumos plānots izmaksāt 176 miljonus latu.
"Pārbaudes tiek veiktas katru gadu no maija līdz oktobrim noteiktam skaitam - 7% līdz 10% - saimniecību. Kritēriji ir dažādi, piemēram, atbalsta lielums, pieteikšanās reižu skaits, iepriekš konstatētās kļūdas un citi kritēriji. Tiek pārbaudīti atbalsta saņemšanas nosacījumi - vai zeme atbilstoši kopta, saudzēta vide, vai pieteiktās platības dabā ir tikpat lielas, cik pretendents pieteicis. 2010.gadā no platību maksājumu pieteikumiem aptuveni 6% gadījumu konstatēti pārkāpumi," sacīja Krūmiņš.
LAD pārstāvis norādīja, ka pārbaudes notiek pirms izmaksu veikšanas, līdz ar to atbalsts tiek izmaksāts atbilstoši faktiskajam stāvoklim saimniecībā. Par LAD atklātajām kļūdām zemnieks tiek informēts ar vēstuli, savukārt atbalsta samazinājumi tiek piemēroti atbilstoši pārkāpuma apmēram, sākot ar brīdinājumu un beidzot ar atbalsta nepiešķiršanu vispār.
Jau iepriekš LAD direktore Anna Vītola-Helviga atzina, ka patlaban no lauksaimniecībā izmantojamās zemes 13% netiek kopti vai ir aizauguši.
Patlaban Latvijā ir 2 430 000 hektāru lauksaimniecībā izmatojamās zemes, no tām neapstrādātas platības - 368 900 hektāri, nekopti - 316 341 hektārs, aizauguši - 49 710 hektāri, savukārt būvniecībai paredzētā neapstrādātā zeme - 2849 hektāri, sacīja LAD direktore.
Par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi tiek uzskatīta tāda platība, kur 70% teritorijas netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai.
Kā ziņots, platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.