Līdz šim kultūrizglītība ir bijusi no tām jomām, ar kurām Latvija var lepoties. Audzēkņu skaits mūzikas, mākslas un dejas interešu un profesionālās ievirzes programmās ir stabils, ko veicinājis arī plašais to realizācijas vietu tīkls. Nozare bažījas, ka, reorganizējot vispārējās izglītības iestādes, jo to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktie kvantitatīvie kritēriji, saruks kultūrizglītības pieejamība.
Stabila interese
Kultūrizglītības iestāžu sistēmā ir trīs augstskolas (Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija un tās struktūrvienība – Kultūras koledža), deviņas mūzikas, mākslas un dejas vidusskolas, kas ir Kultūras ministrijas paspārnē, un 15, kas ir IZM, pašvaldību un privāto dibinātāju profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Tajās kopumā mācās 4524 skolēni. Vēl šajā jomā darbojas 137 pašvaldības dibinātas un deviņas privātās, kā arī septiņas KM pakļautības skolas – ar 27 819 audzēkņiem, Saeimas atbildīgajā komisijā norādīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza, piebilstot, ka jau ilgstoši nav atrisināts valsts finansējuma jautājums, proti, tam pieteikti ir 23 056 audzēkņi (reāli mācās 25 404), bet apmaksāti tiek 19 615, kas ir 85,1% no nepieciešamās summas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!