Intervijā Latvijas Radio ministre pirmdien ar sašutumu noraidīja minējumus, ka komandējums izmantots kā atvaļinājums un uzskaitīja virkni paveiktu darbu, tiekoties ar Austrālijas latviešiem, uzsverot, ka svarīgs ir izdarītais darbs, nevis komandējumā pavadītais laiks.
Uz norādi, ka viņa, visticamāk, saņems daudz kritikas par šo braucienu, jo ilguma dēļ tas varētu izskatīties pēc atvaļinājuma, ministre reaģēja diezgan asi: "Vai jums nešķiet, ka tā ir gaisa kulšana kāda labā? Kāpēc Latvijas Radio ļaujas šādai retorikai? Kā jūs domājat, ko domā Austrālijas latvieši, ja ministrs izrāda cieņu par 54 reižu Dziesmu svētku sarīkošanu, ka jūs šādi runājat? Man ir kauns par to," teica ministre.
Ministre vēl nezināja vizītes izmaksas, taču viņasprāt, summa nav liela: "Lidmašīnas biļete maksāja 2200 latu. Lidoju ekonomiskajā klasē, strādāju brīvdienās un braucu ar tramvaju".
Sākotnēji ar entuziasmu, bet vēlāk ar dalītām jūtām pēc tikšanās ar kultūras ministri Adelaidē Austrālijas latviešu 54.Kultūras dienu laikā ministres vizīti novērtēja Kristīne Saulīte, Melburnas Latviešu organizāciju apvienības priekšsēde un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) organizāciju vicepriekšsēde. Viņa atzina, ka vienmēr ir patīkami sagaidīt ciemiņus no Latvijas, taču "mēs no tādiem cilvēkiem diezgan daudz sagaidām". "Ja ministre mums teica, ka ir liela stratēģe, tad šim braucienam pietrūka stratēģiska redzējuma," atzina K.Saulīte.
Viņa sacīja, ka nav izpratusi, kāds bijis ministres vizītes mērķis. Lai arī Ž.Jaunzeme-Grende Austrālijas latviešiem stāstījusi, ka braukusi iepazīt latviešu diasporu, cilvēkus un informēt par Latvijas kultūras dzīvē notiekošo, daudzus ar latviešu diasporu saistītos jautājumus vietējiem ar ministri tā arī neizdevās pārrunāt. "Cilvēki sagaidīja, ka būs vairāk sarunas par to, kā mēs varam sadarboties," sacīja K.Saulīte. "Sadarbība un atbalsts – to nedomājam naudas veidā, bet lai mēs arī varētu justies kā daļa no Latvijas. Ne tikai stāstīšana, bet abpusēja diskusija – tas būtu daudz progresīvāks ceļš," uzsvēra K.Saulīte, stāstot, ka ministres tikšanās ar LAAJ pārstāvjiem līdzinājusies ministres lasītam referātam, nevis sarunai. "Varbūt nebūtu par ļaunu darīt tā, kā politiķi šeit darbojas – viņi zina, ka idejas cilvēkiem ir "jāpārdod"," norādīja K.Saulīte.
LAAJ pārstāve arī norādīja, ka ministres vizītei bijusi arī pozitīvā puse – Austrālijas latvieši uzzinājuši par ministres vīziju kultūras dzīves nākotnei.
Jau iepriekš vēstīts, ka Imants Kronītis, Daugavas Vanagu (DV) organizācijas Adelaides nodaļas priekšnieks kultūras ministres viesošanos Austrālijā novērtēja kā nepraktisku, taču atzina, ka "nav par sliktu, ja redz kādu no dzimtās puses". Viņš norādīja, ka ārzemēs mītošie latvieši nereti ir tie, kas sniedz no savas puses lielāku atbalstu Latvijai, nekā valsts – trimdā mītošajiem. Piemēram, DV sniedzot medicīnisku palīdzību Latvijā mītošajiem invalīdiem, kareivjiem, nesen finansiāls atbalsts sniegts arī Afganistānā un Irākā kritušo kareivju ģimenēm, stāstīja I.Kronītis.
Viens no Austrālijas latviešu 54.kultūras dienu Adelaidē priekšsēžiem – Juris Skābe Dienai pastāstīja, ka kultūras ministre piedalījusies visos kultūras dienu pasākumos, kas ilguši no 26.līdz 31.decembrim, kā arī pēcāk rīkotajā 3x3 saietā. Ar ministri Austrālijas latviešiem bija izdevība tikties ik dienas, viņa arī uzrunājusi klātesošos. "Viņa bija brīvi pieejama visiem tautiešiem," norādīja J.Skābe.
Viņš atzina, ka ministres vizīte tautiešiem dienvidu kontinentā pierādījusi, ka "Latvijai un valdības pārstāvjiem ir interese, ko mēs daram trimdā, cik aktīvi esam noturējuši šeit latviešu sabiedrību," stāstīja J.Skābe. Viņš atzina, ka Ž.Jaunzemes-Grendes vizītes laikā ar vietējiem esot pārrunāti jautājumi par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, Dziesmu svētkiem, par Rīgas kā Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētu 2014.gadā un daudziem citiem. Austrālijas latvieši ierosinājuši arī pārrunāt jautājumu par pilsonības likuma grozījumiem, "bet tas nav viņas kompetencē", atzina J.Skābe.
J.Skābe arī informēja, ka vienlaicīgi ar ministri Adelaidē viesojies arī Dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss, kurš piedalījās arī 3x3 nomentē, kā arī arhibīskaps Elmārs Rozītis, Dziesmu svētku deju eksperti Maruta Alpa, Gunta Skuja, ansamblis Mūza un trio Šmite Kārkle Cinkuss. J.Skābe kultūras ministres Ž.Jaunzemes-Grendes vizīti novērtēja kā ievadsarunu nevis pilnskanīgu sadarbības sarunu, jo līdz šim šādu nopietnu vizīšu no Latvijas puses trūcis. "Šī bija ievadu saruna, un mēs bijam ļoti priecīgi, ka ministres kundze un Latvijas valdība uzskatīja Austrālijas latviešu 54.kultūras dienas pietiekošs svarīgas lai atlicināt laiku un mūs pagodināt ar savu klātbūtni," sacīja kultūras dienu organizators.
Ministre arī solījusi tautiešiem nogādāt papildu informāciju, kad februārī ar koncertiem Austrālijā viesosies tenors Nauris Puntulis, stāstīja J.Skābe.
Kā ziņots, Jaunzeme-Grende pirms Ziemassvētkiem devās komandējumā uz Austrāliju, kur atradās līdz pat 5.janvārim. Komandējums tika motivēts ar to, ka Kultūras ministrijas izstrādātajās un valdībā apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam kā viena no prioritātēm ir izvirzīta diasporas saišu stiprināšana ar Latviju.
Ministre kā Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja tautiešus iepazīstinājusi ar nākamvasar gaidāmo svētku norisi Latvijā, diasporas kolektīvu iespējām piedalīties galvenajos svētku pasākumos, kā arī iespējām apmeklēt svētku pasākumus kā skatītājiem. Svētku laikā notikuši vairāk nekā 50 pasākumu un ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporu tajos pārstāvējuši aptuveni 60 kolektīvi no astoņām valstīm.
Tāpat Jaunzeme-Grende aicinājusi apmeklēt Dziesmu un deju svētku laikā plānoto, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un LTRK organizēto Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumu, kurā plānots prezentēt Latvijas un diasporas latviešu veiksmīgākos radošo industriju piemērus, lai uzsvērtu kultūras pieaugošo lomu valsts ekonomiskajā attīstībā.
Latviešu Dziesmu un deju svētki neatkarīgi no to norises vietas pasaulē tiek uzskatīti par kopējā svētku procesa neatņemamu un būtisku sastāvdaļu, kā arī latviskās piederības stiprināšanas elementu, uzsvēra Līne.
Vizītes laikā ministre Austrālijā tikusies arī ar DV organizāciju, lai pārrunātu projektus, kuri veicina saiknes uzturēšanu ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, kā arī runājusi par Pilsonības likuma grozījumiem un trimdas latviešu interesēm iegūt dubultpilsonību.
Ministre arī iepazīstinājusi Austrālijas latviešus par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu kultūras projektiem 2013.gadā. Projekti īstenojami, sadarbojoties trīs ES valstīm un Austrālijai, bet piesaistāmā finansējuma apjoms vienam projektam ir 50 000 līdz 200 000 eiro. Austrālijas apmeklējuma laikā ministre piedalījusies arī latvisko ģimeņu stiprināšanai veltītajā 3x3 saietā, tāpat bijušas atsevišķas tikšanās ar potenciālajiem kultūras mecenātiem, lai informētu par nozīmīgākajiem atbalstāmajiem mūzikas un mākslas projektiem Latvijā.
(ziņa papildināta ar J.Skābes viedokli)