Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +23 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 20. jūlijs
Ramona, Ritma

Kultūras ministre: No LTV un Latvijas Radio apvienošanas ieguvēja būs sabiedrība

No Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio apvienošanas ieguvēja būs sabiedrība, sociālajā medijā Facebook akcentē kultūras ministre Agnese Logina (P).

Viņa atzīmēja, ka Saeima galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un LTV apvienošanu no 2025.gada 1.janvāra, taču gan sabiedrisko mediju žurnālisti, gan citi cilvēki bieži uzdod jautājumu, kāds tad būs ieguvums no vienota Sabiedriskā medija izveidošanas.

Loginas ieskatā sabiedrisko mediju apvienošana ļaus efektīvāk stiprināt valstī demokrātiju, vārda brīvību un piederību Latvijai. Ministre norāda, ka Sabiedriskajiem medijiem ir milzīga nozīme latviešu valodas un kultūrtelpas saglabāšanā, attīstīšanā un jaunradē. Vienlaikus tam ir īpaša loma arī sabiedrības saliedētības veicināšanā.

"Man ir gandarījums, ka jau šogad sabiedriskajā pasūtījumā tiek akcentēta mazākumtautību integrācija latviešu valodas un latviskās kultūras vidē," atzīmē kultūras ministre.

Viņa klāsta, ka vienots un stiprs Sabiedriskais medijs ir nepieciešams, lai efektīvi, ar kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu uzrunātu plašas un vienlaikus dažādas sabiedrības grupas. Ministre pauž, ka tas ir īpaši būtiski apstākļos, kad jācīnās ar dezinformāciju un jākonkurē ar globālajiem digitālā satura milžiem.

"Tieši satura attīstīšana digitālajās platformās un jauniešu auditorijas uzrunāšana ir tie virzieni, kur kopīgā stratēģija un darbs dos vislielāko rezultātu," norāda Logina.

Pēc kultūras ministres paustā, apvienošana paredz, ka Sabiedriskajā medijā tiks izveidota pārvaldības struktūra, kas ļaus efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos sabiedrības līdzekļus. Pēc Loginas domām, tas nozīmē, ka satura ražošanā nepieciešamās atbalsta funkcijas nedublēsies, bet būs jaudīgākas. Viņa uzsver, ka apvienots Sabiedriskais medijs mazinās arī juridiskos šķēršļus kopīgu projektu attīstībā.

"Mediju apvienošana un līdz ar to arī būtiskais finansējuma pieaugums ļaus Sabiedriskajam medijam Latvijas mediju vidē celt žurnālistikas kvalitātes un ētikas standartus, veicināt dažādas satura inovācijas. Ar konkurētspējīgu atalgojuma sabiedriskajiem medijiem jākļūst par vietu, kur sevi realizēt vēlas vairums žurnālisti, redaktori un arī tehniskie darbinieki," atzīmē Logina.

Viņa piebilst, ka trīs gadu laikā Sabiedriskā medija bāzes finansējums no 40 miljoniem eiro pieaugs līdz 55 miljoniem eiro, vēl papildu 15 miljoni eiro būs pieejami ar apvienošanos saistītu jautājumu risināšanai.

Ministres ieskatā, ar Saeimas deputātu balsojumu par abu mediju apvienošanu stāsts nebeidzas - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) būs jānodrošina, lai apvienošana būtu veiksmes stāsts. Logina akcentē, ka politiķu un viņas kā ministres uzdevums būs gādāt, lai izveidotu stabilu un prognozējamu Sabiedrisko mediju finansēšanas modeli un finansējuma ziņā tuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim.

LETA jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - LTV un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim SEPLP veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī. Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

SEPLP sagatavotā likuma anotācijā minēts, ka līdz apvienošanai 2024.gadā, kā arī 2025.gada laikā nepieciešams veikt virkni darbību reorganizācijas procesa īstenošanai, kam nepieciešami 384 437 eiro, no tiem 301 412 eiro - 2024.gadā, bet 83 025 eiro - 2025.gadā.

Finansējums 2024. un 2025.gadam jau iepriekš atbalstīts likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Lemjot par abu mediju apvienošanu, daudz spriests tieši par finansējuma jautājumu. Abu mediju un SEPLP pārstāvji tika pauduši vēlmi, lai līdz ar vienota sabiedriskā medija izveidi būtiski tiek palielināts tam atvēlētais finansējums, piemēram, likumā sasaistot mediju finanses ar iekšzemes kopprodukta rādītājiem, taču politiķi tam līdz galam nav piekrituši.

Kā izcēlusi SEPLP un vairāki apvienošanu atbalstošie politiķi, vienota sabiedriskā medija izveide Latvijā ir nepieciešama, lai stiprinātu tā saturisko un finansiālo kapacitāti, kas pašlaik īpaši svarīgi valsts drošībai.

Mediju uzrauga ieskatā, apvienošana ļaus sabiedriskajam medijam izstrādāt vienotu vidēja termiņa darbības stratēģiju un vienotu digitālo stratēģiju, kas savukārt ļaus nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu medija attīstību, efektīvi izmantojot tādu dārgu, bet nepieciešamu resursu kā programmētāji. Tāpat apvienošana nodrošina vienotu iepirkumu kārtību un vienotu atalgojumu politiku. Tas ļaušot centralizēt administratīvās atbalsta funkcijas, kā arī sabiedriskajam medijam būs vienots budžets un vienots sabiedriskais pasūtījums, kas cita starpā samazinās administratīvo slogu, ļaujot vairāk resursu novirzīt sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

Tāpat tiks izveidota vienota iekšējās finanšu kontroles sistēma, piesaistīts iekšējais auditors, būs iespējas centralizēti piesaistīt ārpakalpojumus, tādējādi samazinot izmaksas. Būs atvieglotas sadarbības iespējas dažādu satura kopprojektu veidošanā, iespēja veidot vienotu un centralizētu IT programmu atbalstu, sākot ar grāmatvedību, lietvedību un beidzot ar satura plānošanas programmām, tā ļaujot samazināt izmaksas šo pakalpojumu nodrošināšanā.

Pie ieguvumiem SEPLP min arī iespēju veidot vienotus budžeta pieprasījumus. "LTV un Latvijas Radio nekonkurēs pēc naudas pieprasījumiem, un tas ļaus nodrošināt efektīvāku un plānveidīgāku resursu izlietojuma uzraudzību. Rezultātā sabiedrības ieguvums būs efektīvāks un kvalitatīvāks sabiedriskais pasūtījums, vairāk līdzekļu būs iespējams novirzīt tieši satura, it īpaši digitālā satura, veidošanai un jaunu platformu attīstībai," iepriekš paudis SEPLP vadītājs Jānis Siksnis.

Jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu aizsākās 2009.gadā, kad tā laika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JV) bija nobažījies par sabiedrisko raidorganizāciju finansiālajām problēmām. Dombrovskis bija saņēmis vairākus apliecinājumus tam, ka LTV un Latvijas Radio uzkrāto parādu un finansiālo grūtību dēļ var nonākt maksātnespējas priekšā, bet valdības piešķirtie papildfinansējumi, viņaprāt, bija tikai īstermiņa risinājums. Ministru prezidents rosināja veikt strukturālas izmaiņas, kas ļautu minimizēt atbalsta funkcijas un administratīvo izdevumu apjomus. Tas deva pamatu idejai par mediju apvienošanu.

2012.gadā jaunievēlētā Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), nomainoties visam padomes sastāvam, apstiprināja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2012. - 2017.gadam, nosakot pamata uzdevumu - "izveidot Jaunu sabiedrisko mediju Latvijā", kas funkcionē trīs galvenajās tehnoloģiskajās platformās - radio, televīzijā un internetā. Neskatoties uz to, ka koncepcija tika izstrādāta, politiskais atbalsts netika gūts.

Laika gaitā ideja turpināja virmot gaisā, līdz 2022.gadā aicinājums apvienot Latvijas Radio un LTV nāca atkārtoti - šoreiz no SEPLP puses. Pie tam SEPLP vēlējās mediju budžetu piesaistīt valsts iekšsezmes kopproduktam (IKP). Partija "Jaunā vienotība" piesaisti pie IKP atteica, "Nacionālā apvienība" procesu sarežģīja ar priekšlikumu pievienot likumprojektam punktu par satura krievu valodā ierobežošanu sabiedriskajos medijos, bet Latvijas Radio pauda bažas par apvienotā medija finansējuma nepietiekamību.

SEPLP uzlaboja savu piedāvājumu un atgriezās ar to Saeimā atkal. Arī šoreiz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti noraidīja ar likumu noteikt finansējuma piesaisti pie IKP, vienlaikus apsolīja, ka tuvākos piecus gadus finansējums absolūtos skaitļos nebūs mazāks par 0,12% no IKP.

Komisija akcentēja, ka sabiedrisko mediju apvienošana veicama līdz ar skaidru sabiedrisko mediju attīstības plānu un vidēja termiņa budžeta plānu. Attiecīgi Sabiedrisko mediju Attīstības plānā trim turpmākajiem gadiem paredzētās absolūtās summas ir: 2024.gadā - 55 193 601 eiro (0,12%), 2025.gadā- 63 235 564 eiro (0,13%) un 2026.gadā - 72 037 370 eiro (0,14%).

Šā gada 26.septembrī Ministru Kabinets, lemjot par budžetu, līdzekļus ir rezervējis. Pēc šī lēmuma mediju uzraugs aicināja turpināt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides, lai tas sāktu strādāt 2025. gada janvārī, un uzskatīja, ka virzība uz šī mērķa sasniegšanu ir jāturpina pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis būtisku finansējuma pieaugumu sabiedrisko mediju darbībai nākamajos trīs gados.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nākamnedēļ vārdadienu svinēs 22 505 Annas

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Fizisko personu reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nākamnedēļ vispopulārākais vārds ir Anna, aģentūru LETA ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas