Lēmumu par apvienības neveidošanu pieņēma Kuldīgas pašvaldība. «Tā ir viņu izvēle. Redzot un saprotot, ka arvien vairāk veselības aprūpes pakalpojumi pāriet no stacionārās aprūpes uz ambulatoro aprūpi, nevaram apsolīt, ka apvienībā viss saglabāsies, kā ir,» saka J.Bārzdiņš. Viņš atsaucas arī uz Pasaules Bankas informatīvo ziņojumu par to, ka gultu skaits Latvijā ir pārāk liels. No J.Bārzdiņa teiktā izriet, ka Kuldīgas slimnīcai piedāvāts vairāk pāriet uz ambulatorajiem un aprūpes pakalpojumiem, tiesa, piemēram, dzemdību nodaļu arī varētu saglabāt.
«Noteikti nesakām, ka Kuldīgas slimnīcu vajadzētu noslaucīt no zemes virsmas, tikai to, ka funkcijas varētu mainīties,» saka J.Bārzdiņš.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs, bijušais veselības ministrs I.Eglītis saka – no liepājnieku piedāvājuma izrietēja, ka Kuldīgas slimnīca vairs nesniegtu 24 stundu diennakts neatliekamo palīdzību, kā tas ir šobrīd. Tas, pēc I.Eglīša domām, ļoti apdraudētu, piemēram, Saldus, Skrundas, Brocēnu iedzīvotājus, kuri izmanto Kuldīgas slimnīcas pakalpojumus pat vairāk nekā paši kuldīdznieki. Viņiem tiktu apgrūtināta pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem. Tad viņiem būs jābrauc uz Ventspils slimnīcu, saka I.Eglītis.
Tiesa, pagaidām nav skaidrs, ko darīs Saldus medicīnas centrs, kuram arī bija jāiekļaujas plānotajā triju slimnīcu apvienībā. Pašvaldība šo jautājumu vēl lems.
Kuldīgas slimnīca «iedod kurvīti» Liepājai
Kuldīgas slimnīca tomēr neveidos apvienību ar Liepājas reģionālo slimnīcu, kā sākotnēji bija plānots, jo «ir grūti apvienoties, ja apvienības lielais brālis mazo māsiņu rupji rausta aiz bizēm», skaidro Ivars Eglītis (TP), Kuldīgas slimnīcas vadītājs. Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš gan saka – tikai godīgi atklājām, kāda nākotne var sagaidīt Kuldīgas slimnīcu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.