Pagājušā gada 3.septembrī Džeriņš devās uz policijas iecirkni, lai nokļūtu cietumā un sāktu izciest tiesas piespriesto brīvības atņemšanas sodu. Pirms došanās uz policiju jurists vērsās ar iesniegumu pie tiesībsarga Jura Jansona un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) saistībā ar rupjiem ieslodzīto tiesību pārkāpumiem.
Ieslodzījuma vietu pārvaldē aģentūrai LETA apstiprināja, ka notiesātais 9.maijā pirms termiņa atbrīvots no Šķirotavas cietuma. Tas nozīmē, ka ieslodzītais cietumā uzvedies labi un iesaistījies resocializācijas pasākumos.
Plašākai sabiedrībai Džeriņš kļuva pazīstams, kad aktīvi iesaistījās lietās, kas saistītas ar ceļu satiksmes noteikumiem un to interpretāciju. Džeriņš par pagājušajiem laikiem ar aģentūru LETA atturējās runāt, taču neslēpj, ka pagaidām turpinās darboties kā satiksmes jurists, jo Latvijā vēl daudz darāms satiksmes jomā.
Augstākās tiesas Senāts pagājušā vasarā atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru Džeriņam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu. Šis spriedums stājās likumīgā spēkā.
Notiesātais jurists lūdza Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu atlikt piespriestā soda izpildi par trīs mēnešiem, jo viņam esot jāveic plaukstas operācija, pēc kuras savukārt nepieciešams sešas nedēļas ilgs rehabilitācijas periods.
Centra rajona tiesa pērn 15.augustā noraidīja Džeriņa lūgumu, taču viņš netika apcietināts tiesas zālē.
Džeriņš uz apsūdzēto sola tiesā nonāca, jo 2006.gada sākumā viņš, solot kādam Guntim Gardam iekārtot pansionātā vecus cilvēkus, nelikumīgi bija saņēmis no Gardas 2200 latu, lai it kā nodotu tos tālāk kādai pašvaldības amatpersonai. Garda patiesībā bija sadarbojies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kura darbinieki Džeriņu vēlāk aizturēja.