Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda pārliecību, ka lielākā daļa sabiedrības šajā jautājumā izprot situāciju. Viņš norādīja, ka ir saņēmis jautājumus par risinājumu no tiem cilvēkiem, kas ir sūtījuši bērnu skolās ar krievu valodas apmācību, bet vēlāk saskārušies ar problēmām mācīties augstskolās.
Bērziņš uzskata, ka protestos pret šo jautājumu piedalās politiski aktīvi cilvēki. Viņaprāt, tā ir politiska niša, ko daži cenšas izmantot, iespējams, sniedzot arī nepatiesu informāciju kādai sabiedrības daļai.
Savukārt partija Vienotība uzskata, ka Šadurska jau iepriekš virzītais piedāvājums veicina gan sabiedrības integrāciju, gan uzlabo izglītības kvalitāti, norādīja politiskā spēka priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Jau vēstīts, ka ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas pirmdien iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.
6.oktobrī Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Īsi pirms tam NA paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Pēc šo jautājumu apspriešanas koalīcijas sēdē Ministru prezidents norādīja, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts.
27 gadus pēc neatkarības atjaunošan
Bērziņš
Lacplesis