Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka, drošības dienesti nepārtraukti apmainās ar informāciju ar citu valstu kolēģiem, un drošības līmenis Latvijā nav zemāks kā citkārt.
Tomēr viņa uzsvēra - lai arī terorisma draudi Latvijā ir ļoti zemi, tas neapliecina, ka par tiem nav jādomā.
"Latvijas drošību institūciju kapacitāte ir liela un pagājušā gada notikumi Parīzē ļāva izdarīt secinājumus," intervijā Latvijas Radio stāstīja Āboltiņa. Pašlaik būtiskākais ir Latvijas austrumu robežas sakārtošana, proti, izdarīt visu iespējamo, lai panāktās vienošanās un paredzētā nauda tiktu lietderīgi izmantota minētajam mērķim.
Kučinskis arī piekrita, ka būs jāpalielina drošības spēki Rīgas lidostā un stacijā - vietās, kas līdz ar liela cilvēku skaita pulcēšanos vienuviet var piedzīvot teroristu draudus.
Drošības policija (DP) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) otrdien pauda, ka Latvijā terorisma draudu līmenis joprojām ir zems un sprādzieniem Briselē nav nekādas saistības ar Latviju. Tam apliecinājumu DP guvusi aņēmusi saziņā ar Beļģijas kolēģiem.
Arī DP paziņojumā presei raksta, ka terorisma draudu līmenis Latvijā joprojām ir zems. DP rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par nepieciešamību paaugstināt terorisma draudu līmeni atsevišķos objektos vai valstī kopumā.
Sprādzienos, kas otrdien notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vismaz 34 cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus, ziņo amatpersonas.