Jau vēstīts, ka šogad LU otra populārākā specialitāte, kuru izvēlas studēt skolu absolventi, ir komunikācijas zinātne, kurā saņemti 825 studētgribētāju pieteikumi. Komunikāciju zinātne sevī ietver vairākus moduļus: gan žurnālistiku, gan sabiedriskās attiecības, gan reklāmu.
S.Kruks komunikācijas zinātnes lielo popularitāti jauniešu vidū skaidroja ar to, ka daudziem jauniešiem ir priekšstats, ka žurnālistika un sabiedriskās attiecības ir zināma brīnumnūjiņa, ar kuras palīdzību iespējams "valdīt un ietekmēt masas". Turklāt tās ir ļoti redzamas un pamanāmas profesijas, kas ļoti iespaido jauniešu prātus.
LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas direktore Inta Brikše uz portāla Diena.lv jautājumu, kādēļ komunikācijas zinātne ir tik populāra jauniešu vidē, smejot attrauca: "Un kādēļ lai tā nebūtu populāra?" Profesore skaidroja, ka komunikācijas zinātnes studiju programma ir stabila, akadēmiska, ar ļoti lielu uzsvaru uz praktisko darbu. "Uzskatu, ka mūsu programma ir pietiekami elastīga, lai tās beidzēji varētu atrast darbu, mēs viņiem iedodam pietiekami daudz prasmes." I.Brikše arī stāstīja, ka proporcija starp tiem studentiem, kas izvēlas sabiedriskās attiecības un tiem, kuri studē žurnālistiku, ir apmēram puse uz pusi. Arī studentu atbirums pēc I.Brikšes vārdiem neesot liels – pilna laika dienas nodaļā tie ir ap 15%.
I.Brikše atzina, ka viena no lielākajām problēmām, ar kurām sastopas fakultāte, ir augstais plaģiātisma gadījumu īpatsvars, "taču pret to mēs vēršamies ar stingrām administratīvām metodēm". Jautāta par studentu vispārējo inteliģences līmeni un redzesloku, I.Brikše norādīja, ka vājā vieta daudziem studentiem ir zināšanu fragmentārisms un nespēja redzēt notiekošā kontekstu.
Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas zinātnes katedras lektors Klāvs Sedlenieks portālam Diena.lv arī atzina, ka daudziem jauniešiem ir visai šaurs redzesloks, "taču problēma sakņojas augstākās izglītības sistēmā kopumā". Proti: bakalaura studijas ir tikai trīs gadus, tas nozīmē, ka laika posms, kas šķir universitātes bakalaura grāda ieguvējus no vidusskolas sola, ir ļoti īss, un šajā laikā jaunieši nepaspēj izveidot nobriedušu un nopietnu attieksmi pret dzīvi un iegūt plašu redzesloku. K.Sedlenieks arī atzina, ka atšķirībā no Rietumvalstīm, kur žurnālisti ir daļa no publiskajiem intelektuāļiem, kuru domām par sabiedriskajiem procesiem ir liela rezonanse, Latvijā diemžēl tas nav novērojams. K.Sedlenieks to saistīja ar "degradēto mediju vidi, kas atrodas oligarhu ietekmē".
K.Sedlenieks arī pieļāva, ka komunikācijas zinātne ir tik populāra jauniešu vidē, pateicoties tam, ka tā ir pietiekami vispārēja un "šķietami viegla". "Daudziem jauniešiem šķiet, ka kaut kur jau jāstudē ir, un komunikācijas zinātnē to varētu darīt bez īpašas piepūles un tam nav vajadzīgi īpaši talanti vai prasmes atšķirībā, piemēram, no ķīmijas vai bioloģijas. Diemžēl tāds priekšstats ir," atzina K.Sedlenieks.
Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis portālam Diena.lv atzina, ka, sastopoties darbā ar augstskolu beidzējiem, jāsecina, ka "nav vienotu kvalitātes standartu, kuriem atbilstu augstskolu absolventi. Līmenis ir ļoti dažāds, taču lielākā problēma ir tieši šaurais redzesloks".
Laikraksta Diena Latvijas ziņu redaktore Zane Atlāce-Bistere portālam Diena.lv stāstīja par savu pieredzi, atlasot augstskolu beidzējus darbam avīzē šā gada sākumā. "Diemžēl daudzi diplomētie žurnālisti nezina, kā veidot rakstu, kur meklēt informācijas avotus, kā tos izvēlēties, dažiem pat nav izpratnes par to, ka informācijas avotiem ir jābūt vairākiem un jāatspoguļo vairāku pušu viedoklis. Mana pieredze liecina, ka daudzi jaunie žurnālisti ir pilnībā nesagatavoti darba tirgum. Diemžēl jaunajiem cilvēkiem trūkst interešu un nav pat savu domu, par kādām tēmām vēlētos rakstīt. Standarta atbilde uz jautājumu: "Par ko tu vēlētos rakstīt?" ir: "Par kultūru". Reti kurš grib rakstīt par ekonomiku, politiku vai labklājību."
Neraugoties uz sabiedrībā pastāvošajām bažām par šo studiju virziena beidzēju pārprodukciju, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) portālam Diena.lv sniegtajiem datiem 2013.gada jūnijā NVA kā bezdarbnieki ir reģistrējušies tikai 18 jaunieši ar sabiedrisko attiecību speciālista izglītību un astoņi jaunieši ar žurnālista izglītību.