Atziņa, ka Eiropas tūrisma galamērķos Rīgas vārds parādās aizvien biežāk, nav tikai minējums, bet statistika. Turklāt tas nav saistīts tikai ar lētu aviobiļešu pieejamības palielināšanos dažādās lidsabiedrībās. Rīgas apmeklētāju skaitu palielina arī jūras transports, tajā skaitā kruīza kuģi, kuru pasažieri galvaspilsētā sākotnēji pārsvarā uzturas tikai dažas stundas, taču pēc šeit redzētā viņi vai viņu paziņas atgriežas ilgāka laika pavadīšanai. Līdz ar to kruīza kuģu ienākšana Rīgas ostā var kalpot kā aizmetnis tam, lai galvaspilsētas viesu skaits palielinātos, un šajā ziņā prognozes ir visai daudzsološas. Pilsētas reklamēšanas pasākumi un fakts, ka iepriekšējos gados kruīza kuģu maršrutos par Rīgu nav izrādīta tik liela interese, kā varētu vēlēties, kā arī ekonomiskās situācijas uzlabošanās Rietumeiropā un ASV ļauj paredzēt, ka ar kruīza kuģiem Rīgā nogādāto pasažieru skaits varētu pieaugt. Jautāta, vai ir pamats optimismam, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inita Luna atbild apstiprinoši. Pēc viņas teiktā, šogad ostā pieteikto kruīza kuģu skaits ir lielākais pēdējos gados – kruīza sezonai ostā pieteikti 87 kruīza kuģu ienācieni. Paredzēts, ka tie varētu atvest apmēram 95 000 pasažieru, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pērn un par 56% vairāk nekā 2014. gadā.
Dažādi kuģi un valstis
Rīgas ostu apmeklējošie kruīza kuģi pārstāv dažādus kruīzu tipus – ienāk gan samērā nelielie ekspedīciju kruīza kuģi, gan lielie kruīza kuģi. Pēc I. Lunas rīcībā esošās informācijas, pēdējos divos gados apmēram trešā daļa no visiem kruīza kuģiem (21–22 kuģi) ir ar pasažieru skaitu līdz 500, tajā pašā laikā vairāk nekā piektdaļā no kruīza kuģiem (14–15 kuģos gadā) pasažieru skaits pārsniedz 2000 vienā kuģī. Lielāko kruīza pasažieru skaitu katru gadu uz ostu atved kuģis Costa Pacifica, ar ko vienlaikus ostā ierodas vairāk nekā 3000 pasažieru.
Statistika liecina, ka Rīgā ierodas kruīzu tūristi no visas pasaules. 2016. gadā pilsētu ar kruīza kuģiem apmeklēja 111 dažādu valstu pārstāvji. Pēdējos gados tradicionāli visvairāk kruīzu tūristu bijis no Vācijas, ASV un Lielbritānijas. Kā norāda kruīza biznesa pārstāvji, šo valstu tūristi arī pasaules līmenī veido kruīza kuģu pasažieru pamatmasu. Reģionu dalījumā pērn 65% no visiem Rīgu apmeklējušajiem kruīzu pasažieriem pārstāvēja Eiropas valstis, 25% bija no Amerikas kontinentiem, 4% pārstāvēja Austrāliju un Jaunzēlandi, bet 5% – Āzijas un Tuvo Austrumu valstis. Luna zina teikt, ka, izmantojot kruīza kuģus, Rīgā ieradušies arī 11 dažādu Āfrikas valstu tūristi.
Līdz šim lielākais kruīza kuģis, kas apmeklējis Rīgas ostu, ir jau minētais Costa Pacifica (114288GT, 290 metrus garš, 35,5 metrus plats, maksimālā pasažieru ietilpība – 3780). Šis kuģis pirmo reizi pabija Rīgā 2011. gadā un kopš tā laika ik gadu regulāri iekļauj Rīgu savos kruīza maršrutos. Sešu gadu laikā Costa Crociere operatora kuģis Costa Pacifica kopumā Rīgā ienācis 30 reižu un to darīs arī šīgada kruīzu sezonā – augustā un septembrī tas Rīgā iegriezīsies četrreiz. Lielākais pasažieru skaits, ko Costa Pacifica atveda uz Rīgu, reģistrēts 2015. gada augustā, kad uz kuģa bija 3525 kruīza tūristi. Tomēr tas vēl nav viss. Luna stāsta, ka 6. jūnijā tiek gaidīta līdz šim lielākā kruīza kuģa ierašanās ostā – Rīga iekļauta Transocean Tours operatora kuģa Celebrity Silhouette (122400 GT, 319 m garš) maršrutā, un tas pagaidām paredzējis ostā šogad ienākt piecas reizes.
Labprāt paliek ilgāk
Saskaņā ar Rīgas brīvostas statistiku kruīza kuģis Rīgas ostā uzturas vidēji astoņas stundas, kuru laikā kruīzu tūristiem tiek piedāvātas dažādas pilsētas iepazīšanas iespējas. Tomēr, pēc Lunas teiktā, no tūrisma attīstības viedokļa ir vērojamas pozitīvas tendences. Proti, pēdējos divos gados atsevišķi kruīza kuģi izvēlas Rīgā uzturēties arī ilgāk. Piemēram, 2016. gadā 16 kruīza kuģi ostā uzkavējās vairāk nekā 24 stundas. Salīdzinājumam – 2015. gada sezonā šādi gadījumi bijuši tikai pieci.
Arī šogad šādu kuģu skaits turpinās palielināties. Šīgada sezonā 18 kuģi plāno palikt ostā pa nakti. "Tas liecina, ka Rīgas pilsētas tūrisma piedāvājums ir interesants kruīzu pasažieriem, savukārt Rīgas ostas piedāvātā infrastruktūra un serviss ir drošs un atbilstošā kvalitātē," secina Luna.
Tūrisma kompānijas Latvia Tours, kura apkalpo apmēram trešo daļu kruīza kuģu pasažieru, Rīgas ostā ienākošā tūrisma direktors Jānis Vilciņš stāsta, ka šādu tūristu galamērķi var būt visai nelielos attālumos. Parasti tie nepārsniedz 100 kilometrus no Rīgas. Kā nedaudzus no potenciāli tālākajiem galamērķiem Vilciņš min Rundāles pili un Bausku. Tāpat kompānija iebraucējiem piedāvā dažādus ar radošo sfēru saistītus pasākumus, piemēram, ērģeļmūzikas koncertus un deju kolektīvu priekšnesumus.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča komentē, ka izklaides iespējas ir visai plašas gan tiem, kas pilsētā uzturas vienu dienu, gan tiem, kas plāno šeit pavadīt ilgāku laiku. "Katrs Rīgā var atrast kaut ko sev. Tas var būt gan SPA apmeklējums, gan ekskursija pa Vecrīgu, jūgendstila māju apskate, dažādas gardēžu tūres, tirgus apmeklējums, muzeji, mākslas dzīve, mēs esam slaveni arī ar savām mūzikas zvaigznēm, un Rīgai ir sava balss – Doma ērģeles," par iespējām stāsta Jermoloviča.
Ģeogrāfija kā traucēklis
Lai arī pilsētai tūristiem ir, ko piedāvāt, kruīza kuģi arī bieži vien metuši Rīgai līkumu. Šo biznesu apkalpojošo kompāniju pārstāvji kā nopietnāko traucēkli, kurš neļauj būtiski palielināt kruīzu pasažieru skaitu, min Rīgas ostas ģeogrāfisko stāvokli, kas to nostāda sliktākā situācijā nekā citas Baltijas jūras ostas. Raksturojot situāciju, tūrisma kompānijas Terra Baltica Travel īpašniece Ieva Rekerte skaidro, ka kruīza kuģiem nepieciešamas apmēram 16 stundas, lai tie no Baltijas jūras, šķērsojot Rīgas līci, iebrauktu un izbrauktu no Rīgas ostas. "Rīgas līci neaizbērsim, tāpēc nākas strādāt tādos apstākļos, kādi tie ir. Tur nevienu nevar vainot, ka Rīgā kruīzu apmeklējums nav tik liels kā Tallinā vai Klaipēdā, kur iespējams ātri piebraukt no jūras un pietauvoties," skaidro Rekerte. Viņa piebilst, ka Rīga nav šo kruīza kuģu galamērķis. Tie pārsvarā dodas uz Sanktpēterburgu, kur pilsētas lieluma dēļ gan kultūras baudīšanas, gan dažādu izpriecu iespējas kopumā ir plašākas nekā Rīgā.
Tūrisma firmu pārstāvji teic, ka konkurence Baltijas ostu vidū, īpaši ar Tallinu un Klaipēdu par kruīza kuģu piesaisti, ir ļoti augsta un ģeogrāfiskais aspekts nebūt neveicina to, lai Rīga šajā cīņā uzvarētu. Tāpēc, lai stimulētu kruīzu pasažieru piesaisti, uzņēmumi ir spiesti aizvien vairāk dažādot savu pakalpojumu klāstu, lai gan kopējie ieņēmumi no šī biznesa paliek bez būtiskām izmaiņām. "Mēs sākām ar nelielām 15–25 cilvēku tūristu grupām, kurām tika piedāvāta Rīgas apskate un ērģeļmūzikas koncerti, taču tirgus situācija liek palielināt pakalpojumu klāstu, un tagad ceļotāji tiek vesti gan uz Jūrmalu, gan Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, ir gardēžu tūres. Vēlmes ir dažādas, un cenšamies tām visām pielāgoties," teic Rekerte.
Reklamē pilsētu
"Lai arī kruīza kuģu pasažieri šeit pavada relatīvi īsu laiku, tā tomēr ir reklāma mūsu pilsētai, turklāt daudzi no šiem tūristiem vēlāk atgriežas uz ilgāku laiku. Tāpēc, lai arī lielākā daļa no kruīza kuģiem nokāpušo Rīgā neatstāj lielas naudas summas, viņiem vai viņu paziņām atgriežoties tēriņi ir ievērojami lielāki," ekonomisko efektu ieskicē Jermoloviča. Tomēr arī īsajā uzturēšanās laikā šie ceļotāji pilsētai atnes finansiālu labumu. "Kāds nopērk suvenīrus, kāds aiziet iedzert kafiju, kāds aizbrauc uz Centrāltirgu ekskursijā. Mani ļoti pārsteidza situācija, kad agri no rīta biju iegājusi Centrāltirgus zivju paviljonā un tur priekšā bija divas lielas franču tūristu grupas, katrā apmēram pa 25 cilvēkiem, kas sajūsmā skatījās uz tur esošo piedāvājumu. Tirgus ir tas, kas parāda gan mūsu kultūru, gan sadzīvi. Šie tūristi saprot, ka šeit ir, ko degustēt, kā arī to, ka Rīga ir skaista pilsēta, un viņi atgriežas," teic Jermoloviča. Viņa stāsta, ka, neraugoties uz varbūt mazajiem tēriņiem, kruīzu tūristi ļauj nopelnīt gan gidiem, gan Rīgas ostai, tāpat ir gan lielāki, gan mazāki autobusi, kas vadā šos cilvēkus ekskursijās. Rīgā aktīvi strādā apmēram 620 sertificētu gidu, kuri savus pakalpojumus piedāvā 27 dažādās valodās.
Komentējot tūristu piesaistes iespējas Rīgai, Jermoloviča norāda, ka galvenais uzdevums ir veicināt Rīgas vārda atpazīstamību. Ja tas notiks, tūristi brauks. Pēc viņas teiktā, Rīga sevi kā tūrisma galamērķi aktīvi reklamē jau kopš 2009. gada. Reklāmas pasākumi tiek orientēti uz lielajām pilsētām, uz kurām reisus veic, piemēram, nacionālā aviokompānija airBaltic. Tāpat uz Rīgu tiek aicināti ārvalstu žurnālisti, dzīvesstila blogeri. "Mēs eksportējam savus pakalpojumus, un tie ienes ļoti lielu naudas summu tautsaimniecībā. Iegūst gan viesnīcas, gan restorāni, gan transporta kompānijas, gan mazie veikaliņi, gan ražotāji, ekskursiju vadītāji, gidi," ekonomisko efektu ieskicē pilsētas tūrisma attīstības kuratore.
Viņa piebilst, ka tūrisma nozares, tajā skaitā kruīzu industrijas, multiplikārais efekts uz pilsētu ir grūti aplēšams, taču kopumā nozare Rīgā vien ar darbu nodrošina 50–60 tūkstošus cilvēku. Arī kruīza kuģi uz Rīgu atved ceļotājus, kas gatavi makus atvērt plašāk. "Ir gardēžu tūres, kad nelielām kruīza kuģu pasažieru grupām tiek piedāvātas pusdienošanas iespējas pie Mārtiņa Rītiņa. Tur ir šovs ar samērā pieklājīgu rēķinu, bet viņi var to atļauties. Viņi pavada restorānā kādas četras stundas un tad pa Elizabetes ielu apmierināti atgriežas uz kuģa. Viņi var atgriezties vai pastāstīt citiem, ka tādā mazā pilsētā pie Baltijas jūras ir tik brīnišķīgs ēdiens un labi šefpavāri," rezumē Jermoloviča.