Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +22 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Krievijas un Baltkrievijas turpmāka izolēšana saglabāsies kā viena no Latvijas prioritātēm starptautiskajā vidē

Krievijas un Baltkrievijas turpmāka izolēšana un spiediena izdarīšana saglabāsies kā viena no Latvijas prioritātēm starptautiskajā vidē, teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ziņojumā par valdības darbu.

Ziņojumā pausts, ka Latvijas ārpolitikā darbs turpinās trijos prioritārajos darbības virzienos - Latvijas drošības un noteikumos balstītās starptautiskās kārtības stiprināšana, ekonomiskās izaugsmes, noturības un sadarbības veicināšana, un valstspiederīgo interešu aizstāvība.

Latvijas ārlietu dienests ir politiski atbalstījis Aizsardzības ministriju un Nacionālos bruņotos spēkus NATO sabiedroto militārās klātbūtnes stiprināšanā un NATO reģionālo aizsardzības plānu ieviešanā. Savukārt atbilstoši premjeres ziņojumam, ekonomiskās sadarbības prioritātes ir ārvalstu investīciju piesaiste un atbalsts eksporta pieaugumam.

Ministru prezidente akcentē, ka, gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, Latvija turpinās iestāties par sabiedroto militārās klātbūtnes Latvijā stiprināšanas un darbu pie reģionālo plānu tālākas ieviešanas.

Ziņojumā uzsvērts, ka turpinās darbs pie Eiropas Savienības (ES) un NATO sadarbības stiprināšanas sabiedroto aizsardzības spēju uzlabošanai, kas cita starpā ietver politisko atbalstu ES aizsardzības industrijas attīstībai. Pamatojoties uz pērn 20.jūlijā pieņemto regulu, ar ko izveido munīcijas ražošanas atbalsta aktu, Eiropas Komisija 15.martā ir lēmusi piešķirt līdzfinansējumu artilērijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidei Latvijā.

Siliņa norāda, ka kā nemainīga Latvijas ārpolitikas un drošības prioritāte gan divpusēji, gan ES un NATO saglabājas visaptveroša atbalsta sniegšana Ukrainai - militārā, politiskā, finansiālā, humanitārā, attīstības un attīstības sadarbības. Latvija ir noslēgusi divpusējo vienošanos ar Ukrainu par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, kas paredz, ka Latvija turpinās sniegt Ukrainai ilgtermiņa militāru un nemilitāru palīdzību, kā arī turpinās atbalstīt Ukrainu ceļā uz dalību ES un NATO.

Atskaitē atzīmēts, ka Ukrainas rekonstrukcijai no Latvijas budžeta šogad ir novirzīti 5,3 miljoni eiro. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska darba vizītes Latvijā laikā 11.aprīlī parakstīts Latvijas un Ukrainas līgums par finansiālo un tehnisko atbalstu, kas, Siliņas ieskatā, ir nozīmīgs rīks Latvijas rekonstrukcijas projektu īstenošanai Ukrainas Černihivas reģionā.

Tāpat ir panākta vienošanās ES par paredzamu ilgtermiņa finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, kas sniegs ieguldījumu arī valsts rekonstrukcijā, modernizācijā un sociālajā kohēzijā, ar skatu uz pakāpenisku Ukrainas integrāciju ES. Pirmais maksājums Ukrainai 4,5 miljardu eiro apmērā no šī ES instrumenta ir veikts.

Premjeres ziņojumā uzsvērts, ka Latvija turpina iestāties par Krievijas izolēšanu, kā arī politiskā, diplomātiskā un ekonomiskā spiediena palielināšanu pret Krieviju. Pieņemta 13.ES sankciju kārta, turpinās darbs pie 14.sankciju kārtas, kā arī ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēc Latvijas iniciatīvas ir panākta paaugstinātu importa tarifu noteikšana ES līmenī virknei Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču.

Turpinās darbs pie Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē lobēšanas. Latvijas augstākās amatpersonas un diplomāti aicina atbalstīt Latvijas kandidatūru divpusējās un daudzpusējās sanāksmēs. Latvija turpina skaidrot noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanas nozīmi Latvijas, reģiona, Eiropas un globālajā drošībā. Premjeres ieskatā kampaņa arī sniedz Latvijai iespēju skaidrot Krievijas agresiju pret Ukrainu, kā arī palielināt citu valstu interesi par Latvijas digitalizācijas pieredzi un attīstības sadarbības projektiem.

Ministru prezidente ziņojumā uzsver, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes, noturības un konkurētspējas veicināšana ir cieši saistīta ar ES kā spēcīgas ekonomiskās un politiskās savienības attīstību. Latvija ir iestājusies par ES vienotā tirgus padziļināšanu, birokrātijas mazināšanu un administratīvo barjeru novēršanu, savienojamības infrastruktūras attīstību, instrumentu izveidi ES ārējās robežas drošības stiprināšanai un aizsardzības industrijas attīstībai ES.

"Šie aspekti tiks aizstāvēti arī turpmākajās diskusijās par ES stratēģisko darba programmu 2024. - 2029.gadam un politiskajām ES prioritātēm nākamajiem gadiem. Ņemot vērā pieņemtos lēmumus par iestāšanās ES sarunu uzsākšanu ar vairākām kandidātvalstīm, arī ES iekšienē būs jāizvērtē politiku un institucionālā ietvara pielāgotība efektīvai funkcionēšanai," akcentēts Siliņas ziņojumā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas