Krievija lūdz piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no airBaltic strīdā ar bankrotējušo Investbank

Prasība saistīta ar bijušajam Latvijas Krājbankas lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku Investbank, kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo airBaltic akcionāri SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un airBaltic kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no airBaltic un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

TM ir pieprasījusi Krievijas Tieslietu ministrijai papildus informāciju, kas nepieciešama tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanai izpildē. Pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas TM pārsūtīs tiesiskās palīdzības lūgumus piekritīgajai Latvijas rajona tiesai lēmuma pieņemšanai par spriedumu atzīšanu un izpildi vai neatzīšanu, norādīja TM pārstāvji.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šo spriedumu neatzīšanas gadījumā Krievija varētu censties parādu atgūt ar citām metodēm, piemēram, arestējot airBaltic lidmašīnas un citu mantu.

Valsts kancelejā aģentūrai LETA pauda, ka konkrētā lieta neesot ar valsti tiešā veidā saistīta tiesvedība. Proti, tā nav valsts tiesvedība, bet gan airBaltic tiesvedība - valsts nekādā veidā šajā strīdā nav iesaistījusies, tas ir civiltiesisks strīds.

Arī airBaltic valsts kapitāldaļu turētājas, Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji norādīja, ka ikdienas operacionālie jautājumi, tai skaitā iespējamās tiesvedības lietas, ir lidsabiedrības kompetences jautājumi. SM nav lietu dalībniece.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš ir airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, uzsvēra, ka jebkura tiesvedība, kurā ir iesaistīta lidsabiedrība airBaltic, ir tikai un vienīgi kompānijas pārziņā.

"Cik zināms, pret valsti nekādu prasību nav. Ja kaut kas tiek prasīts no airBaltic, tad tas ir jautājums kompānijas valdei un padomei, jo gan valdes, gan padomes pienākums ir gādāt par uzņēmuma stratēģiju, attīstību, tostarp arī iespējamiem riskiem, ko var radīt tiesvedības. Valdei un padomei par to tiek maksāta alga," skaidroja Ozoliņš.

Viņš apgalvoja, ka viņa rīcībā nav informācijas par konkrētajām prasībām par vairāk nekā 20 miljonu eiro piedziņu no airBaltic strīdā ar Investbank.

Savukārt airBaltic pārstāvji, lūgti komentēt konkrētās lietas statusu, norādīja, ka "visa informācija par būtiskākajām tiesvedībām ir atspoguļota uzņēmuma gada pārskatā". airBaltic juristi turpinot darbu pie tiesvedībām, procesi vēl turpinās, tādēļ pašlaik kompānija nevarot plašāk komentēt to gaitu.

Pēdējais lidsabiedrības gada pārskats tika publiskots 2017.gada sākumā un attiecas uz situāciju 2016.gada nogalē. Svaigāku informāciju aģentūrai LETA no kompānijas neizdevās iegūt.

Šajā pārskatā apkopotā informācija liecina, ka airBaltic ir iesaistīta četrās tiesvedībās, no kurām viena ir saistīta ar Investbank, kura 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo airBaltic akcionāru BAS un airBaltic kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt BAS izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu. Tas izriet no trīs aizdevuma līgumiem starp Investbank un BAS, un trim galvojuma līgumiem, "kas it kā noslēgti starp Investbank un airBaltic," teikts pārskata pielikumā par tiesvedībām.

2016.gadā Krievijas tiesa jau divās lietās bija lēmusi par labu Investbank. Šo prasību summas ir 2,35 un 11,16 miljoni eiro. airBaltic turpina tiesvedības par atlikušajām Investbank prasītajām summām, atzīmēts airBaltic pārskatā. Iespējams, ka šogad noslēgusies tiesvedība arī trešajā lietā.

airBaltic gan uzskata, ka jebkādas Investbank prasības ir pretrunā 2011.gada 3.oktobra līgumam par airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību starp uzņēmuma akcionāriem un finansētājiem, tāpēc tās nevar tikt piedzītas. airBaltic turpina aizstāvēt savas intereses pret Investbank Latvijas un Krievijas tiesās, uzsvērts lidsabiedrības pārskatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka airBaltic pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam airBaltic piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

Tūkstošgades sākumā Antonovs iegādājās vairākas bankas, no kurām lielāko daļu pēc tam apvienoja ar Kaļiņingradā bāzēto Investbank, kuru Antonovs 2011.gadā pārdeva savam padotajam, bet vēl pēc diviem gadiem bankai tika atņemta darbības licence, jo bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. Maskavas Komerciālā tiesā 2014.gada 4.martā pasludināja Investbank maksātnespēju.

Tāpat Antonovam piederēja bankrotējusī Lietuvas banka Snoras, kuras meitasuzņēmums bija Latvijas Krājbanka. Lietuvas pilsonis Raimunds Baranausks vadīja Snoras valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% Snoras akciju. Snoras piederēja nedaudz vairāk nekā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. 2011.gadā Snoras tika konstatēts līdzekļu iztrūkums, tādēļ banku sākotnēji nacionalizēja, bet pēc tam arī likvidēja. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Latvijas Krājbanku.

2014.gadā tiesa Lielbritānijā atļāva Antonova un Baranauska izdošanu Lietuvai, kur viņus vēlas nopratināt saistībā ar Snoras lietu, tādēļ viņiem faktiski ir liegta iespēja atstāt Krieviju, uz kurieni tie aizbēga.

Šovasar Latvijas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu par 90 miljonu eiro piesavināšanos no Latvijas Krājbankas. Kriminālprocesā apsūdzības celtas kopumā piecām bijušajām bankas atbildīgajām amatpersonām, tostarp Antonovam.