Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departaments pagājušajā nedēļā publicējis komentāru saistībā ar Latvijā pieņemtajiem Pilsonības likuma grozījumiem. "Kārtējais oficiālās Rīgas etnopolitiskais eksperiments, kas pārvērš nacionālās minoritātes par "mūžīgajiem izstumtajiem" valstī, kurā viņi ir dzimuši un nodzīvojuši visu dzīvi, uzskatāmi liecina par demokrātijas deficītu Latvijā. Ceram, ka Eiropas Savienība, kas līdz ar Latvijas pievienošanos šai organizācijai uzņēmusies garantēt aizstāvību cilvēktiesībām un personām, kas pieder pie minoritātēm, dos tam objektīvu vērtējumu," teikts paziņojumā.
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Saeima, pieņemot Pilsonības likuma grozījumus, nav ņēmusi vērā starptautisko organizāciju un institūciju rekomendācijas, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas nacionālo minoritāšu komisāra Knuta Vollebeka un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka teikto. Latvijā pieņemtā jaunā kārtība neparedzot automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kā arī padarot stingrākus naturalizācijas noteikumus personām, kas ir vecākas par 45 gadiem, jo tagad viņām jāpierāda fakts, ka dzīvojušas valstī pēdējos piecus gadus. "Līdz ar to ir ieviests acīmredzami antidemokrātisks stāvoklis, saskaņā ar kuru Latvijas valdībai tiek dotas tiesības atteikt naturalizāciju. Turklāt personām, kurām būs aizliegts iziet šo procedūru, tiks atņemtas iespējas pārsūdzēt šo lēmumu tiesas ceļā," norāda Krievijas Ārlietu ministrija.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija uzsver, ka Krievijas ārlietu resora komentārs apliecina, ka vai nu kaimiņvalsts nav iepazinies ar Saeimas apstiprinātajiem Pilsonības likuma grozījumiem, vai apzināti mēģina maldināt starptautisko sabiedrību. "Latvijas Ārlietu ministrija jau iepriekš ir skaidrojusi, Pilsonības likuma jaunā redakcija uzlabo esošo regulējumu, tostarp vienkāršo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu reģistrāciju pilsonībā, kā arī - tieši pretēji Krievijas Ārlietu ministrijas apgalvotajam - samazina pastāvīgās uzturēšanās termiņa prasības naturalizācijas pretendentiem. Likuma grozījumi arī nosaka valodas pārbaudes atvieglojumus un atbrīvojumus," uzsver Latvijas Ārlietu ministrija.
Vienlaikus tā norāda, ka Krievijas Ārlietu ministrijai lielāka uzmanība būtu jāpievērš starptautisko cilvēktiesību mehānismu kritikai par pēdējā gada likumdošanas iniciatīvām un to piemērošanas praksi Krievijā, liedzot Krievijas pilsoņiem konstitūcijā noteiktās tiesības uz pulcēšanās, kā arī vārda un izteiksmes brīvību.
Kā ziņots, Saeima 9.maijā pēc vairāku stundu debatēm pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas sakārto arī dubultās pilsonības jautājumu. Par grozījumu pieņemšanu balsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu un daļa Zaļo un zemnieku savienības deputātu. Pret balsoja vairums apvienības Saskaņas centrs (SC) deputātu.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība pieļauj, ka pēc likuma stāšanās spēkā interesēties par Latvijas pilsonības iegūšanu vai atjaunošanu varētu 20 000 cilvēku. Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais pieļauj, ka interesentu loks būs divtik liels un desmit gadu laikā, izmantojot likuma dotās iespējas, Latvijas pilsonību varētu iegūt apmēram 50 000 cilvēku.
Normatīvais akts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem - latviešiem un līviem - tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.
Neskatoties uz SC lūgumu likuma grozījumus nodot parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēma lēmumu likumu izsludināt.