pakāpi.ST lietu ierosināja pēc Kravcova un bijušās Jēkabpils pilsētas domes deputātes Nataļjas Čehovas (PCTVL) pieteikuma. Čehova un Kravcovs ST bija norādījuši, ka apstrīdētā norma Ministru kabinetu noteikumos stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanām un tā izvirza prasības, kādas neesot bijušas izvirzītas deputātu kandidātiem. "Tas nav pareizi, ka noteikumi tiek mainīti spēles laikā un deputātiem piemēro valsts valodas zināšanu prasības, kādas nebija zināmas kandidēšanas laikā," galveno iemeslu, kādēļ bija iesniegts pieteikums tiesā, skaidroja Kravcovs.Kā aģentūru LETA informēja Kavcova pārstāve, juriste Elizabete Krivcova, pašlaik ar Čehovas pārstāvjiem vēl tiek risināts jautājums, kurā starptautiskā tiesībsargājošā institūcijā labāk vērsties. "Tā varētu būt vai nu Eiropas Padomes, vai arī Apvienoto nāciju organizācijas institūcija. Pašlaik vēl konkrēti nevaram pateikt," norādīja Krivcova.
Kravcovs savu taisnību valsts valodas prasmes lietā sola pierādīt ECT
Bijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, visticamāk, vērsīsies kādā no Eiropas tiesībsargājošām institūcijām, protestējot par izvirzītajām valsts valodas prasībām pašvaldību deputātiem.Kā aģentūrai LETA norādīja Kravcovs, viņš centīšoties pierādīt savu taisnību, iespējams, Eiropas cilvēktiesību tiesā pēc tam, kad Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu valsts pamatlikumam atzinusi normu, kas nosaka pašvaldību domju deputātiem obligātu valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu - C līmeņa 1.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.