Vēstules sūtītāji turpina apšaubāmo komercpraksi, par kuru laikraksts Diena jau ziņoja šogad maijā. Toreiz gan vēstules bija saņēmuši Brīvības ielas iedzīvotāji. Šoreiz vēstulē norādīts, ka uzņēmumi, pamatojoties uz kādu Rīgas apgabaltiesas nolēmumu, ir ieguvuši "ekskluzīvas tiesības uz pārvaldīšanu, optiskā tīkla ievilkšanu un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu". Minētie uzņēmumi ir - SIA Pronet, SIA Mits, SIA eria.lv un SIA Simtel.lv. No vēstules izriet, ka visu citu operatoru pakalpojumu saņēmēji šomēnes paliks bez interneta.
Vēstulei arī pievienots noraksts no tiesneses L.Blūmiņas tiesas lēmuma par Mūrnieku ielu 12, kas, pēc vēstules autoru iecerētā, "pierāda", ka SIA Baltic Affinity ir tiesības izvēlēties sakaru operatorus.
Vēstulē pieminētā Mūrnieku iela 12
Tomēr šis ir mēģinājums "ķert uz muļķi" - kā portālam Diena.lv norāda Lattelecom pārstāve Jūlija Ņikitina, "Baltic Affinity nav likumīgu tiesību ierobežot Lattelecom abonentiem izvēles iespējas attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēju, kā arī ierobežot Lattelecom normatīvajos aktos noteiktās tiesības uz publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu".
Diena.lv piezvanīja uz vēstulē norādīto tālruni - atbildēja kāds vīrietis, kas skaidroja, ka viņi ir jaunie īpašnieki un ka Baltcom un Lattelecom klientiem nāksies mainīt interneta piegādātājus, jo bijusi balsošana un nolemts šos pakalpojuma sniedzējus atslēgt. Jauno pakalpojumu var atnākt un pieslēgt uz Brīvības un Cēsu ielas stūri.
Lattelecom augustā kopumā saņēma piecas sūdzības no Jāņa Asara ielas 9 un 12 namu iedzīvotājiem, Matīsa ielas 63 un 89 namu iedzīvotājiem, Narvas ielas 6 nama iedzīvotājiem un Lienes ielas 18 nama iedzīvotājiem par Baltic Affinity nelikumīgo ieceri ierobežot iedzīvotāju tiesības izvēlēties elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju. Lattelecom klienti šādas vēstules saņēmuši jau 31.jūlijā, par ko uzņēmums ir vērsies Valsts policijā.
Tātad secināms, ka šī prakse turpinās regulāri, jo šonedēļ vēstules saņēmuši arī kāda Avotu ielas nama iedzīvotāji.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) esot informēts par šiem gadījumiem, un Baltic Affinity darbība tiek izvērtēta. PTAC pārstāve Sanita Gertmane sarunā ar portālu Diena.lv aicināja iedzīvotājus, kuri saņem šādas vēstules, nodot tās tālāk PTAC izvērtēšanai, tāpat viņa aicināja iedzīvotājus uzmanīties no krāpniecības un rūpīgi izvērtēt informāciju.
Arī Ņikitina aicināja iedzīvotājus informēt par "jebkādiem trešo personu prettiesiskiem mēģinājumiem ierobežot Lattelecom sniegto pakalpojumu izmantošanu".
Uzņēmums Baltic Affinity valdes loceklis ir Oļegs Radčenko, kurš arī ir maijā izsūtītajās vēstulēs minētā Baltic Renewal valdē, tāpat vēl citos 19 uzņēmumos, no kuriem divi ir vēstulē minēti interneta piegādātāji - Pronet un Simtel. Par Radčenko darbībām mediji jau vēstījuši iepriekš, kad pēc strīda ar biznesa partneri gan Radčenko, gan Partnera firma klientiem sāka piesūtīt rēķinus.
Savukārt, kā vēsta LETA Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jūnijā aicināja iedzīvotājus sniegt informāciju par vairākiem komersantiem, kuri, iespējams, nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumus vai elektronisko sakaru tīklus bez reģistrācijas paziņojuma nosūtīšanas SPRK, aģentūru LETA informēja SPRK.
SPRK rīcībā ir informācija par vairākiem komersantiem, kuri, iespējams, nodrošina minētos pakalpojumus un starpt tiem bija minēti vairāki ar Radčenko saistīti uzņēmumi. SIA Connect Pronet, SIA INET-PRONET, SIA IP PRONET, SIA I-Pronet, SIA LV Pronet, SIA Network Pronet, SIA Pro-net, SIA Pronet Baltic, SIA Pronet Data, SIA Pronet Voice, SIA Pronet Com, SIA Pronets IT, SIA Pronets Telekomunikācijas, SIA Pronets.lv, SIA Web Pronet, SIA Pronet, SIA Neoline Data, SIA Neoline IT, SIA Optiline Baltic, SIA Optiline Internets, SIA Optiline IT, SIA Optiline Voice, SIA Prolain Internet, SIA Prolain IT un SIA Eria Baltic.
Laikraksts Diena jau maijā rakstīja par krāpniecību un, kā toreiz norādīja Latvijas tiešā mārketinga asociācijas valdes loceklis Alvis Dimitris, tā esot cilvēku iebiedēšana un viņa 18 darba gados līdzīga situācija nav pieredzēta.
Maijā, kad tika izsūtītas vēstules, tika izmantots citas tiesneses - Māras Katlapas - nolēmums. Viņa tolaik norādīja, ka nav bijusi informēta par vēstulēm, savukārt tiesas lēmums esot saistošs lietas dalībniekiem un neuzliek nekādus pienākumus citiem.
papildināts ar ziņām par Radčenko