"Ēka ir nolietota. Eksperti uzskata, ka ēkas atjaunošanā būtu jāiegulda vismaz 15 miljoni latu. Turklāt ēka būtu jāatbrīvo kapitālam remontam. Pārcelt sabiedrisko mediju kur citur būtu dārgāk, jo esam optimizējuši visu, ko var optimizēt," Kots teica.
Kots arī sacīja, ka 1986.gadā celtās Zaķusalas ēkas izmaksas, ieskaitot komunālos maksājumus, esot starp 800 000 un 900 000 latu gadā. LTV direktors stāstīja, ka ēkas uzlabošanu kavējusi LTV budžeta veidošanas specifika, un augstceltni pārdot, pārceļot LTV citur, arī būtu sarežģīti.
"No budžeta pārvaldīšanas viedokļa - LTV budžets ir budžets ražošanai. Budžetā ir ļoti minimāls apjoms amortizācijas izdevumiem. Gandrīz visu naudu tērējam, veidojot raidījumus, tikai 4% vai 5% tiek ieguldīti atpakaļ tehnoloģijās," Kots teica. Viņš paskaidroja, ka "cēlonis ir sens. Padomju laikā viss tika rēķināts kā naudas plūsma un jebkura amortizācija jeb jaunu tehnoloģiju iegāde bija investīciju programma. Kad Padomju Savienība sabruka, notika naudas maiņa no rubļiem uz "repšikiem" un pēc tam uz latiem. LTV finanses arī tika pārrēķinātas visās šajās naudās, bet tikai pēc naudas plūsmas metodes. Tika aizmirstas investīciju programmas. Tagad jau 20 gadus LTV dzīvo no naudas plūsmas un mēģina atrasts kādus "niekus", kā atjaunināt sevi".
Vaicāts par iespēju pārdot Zaķusalas augstceltni, Kots sacīja, ka to sarežģī neskaidras īpašuma tiesības, un LTV nav izdevies šo jautājumu risināt.
"Ēka atrodas LTV bilancē, bet jau ilgāku laiku cenšamies to ierakstīt Zemesgrāmatā. Tas nav izdevies. Viens no sarežģījumiem ir apstāklis, ka zeme Zaķusalā ir sadrumstalota, ir dažādi iespējami īpašnieki, jo augstceltni padomju laikā uzcēla vietā, kur bija mājas, saimniecības. Par šo vietu padomju laikā uzņēma filmu "Ābols upē"", Kots teica.
Jau ziņots, ka par Zaķusalu kā vietu, kur attīstīt biznesa un izklaides centru, esot pamanīta dažādu komersantu interese, pat apgalvots, ka tā interesējot ASV nekustamā īpašuma attīstītājam Donaldam Trampam.
LTV sāka raidīt 1954.gada 6.novembrī, kad Rīgā bija aptuveni 20 personas, kurām piederēja to laiku padomju televizori. 1968.gadā LTV sāka retranslēt Padomju Savienības centrālās televīzijas krāsainās pārraides, bet 1974.gadā sāka raidīt krāsās no Rīgas studijas.
1986.gada 6.novembrī tika atklāts jaunais televīzijas studiju komplekss augstceltnē Zaķusalā un 368 metrus augstais tornis - patlaban augstākais Eiropas Savienībā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā LTV 1993.gadā tika uzņemta Eiropas Raidorganizāciju apvienībā. 1998.gadā LTV pārgāja uz Rietumeiropas PAL krāsu televīzijas kodēšanas standartu no SECAM kodējuma.
90.gados parādījās pirmās komerctelevīzijas, tostarp Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) un "TV3", kas virszemes pārraidēs vismaz daļā Latvijas teritorijas sāk konkurēt ar LTV.