Komisijas dalībnieki ir sabiedrisko organizāciju, kā arī valsts un pašvaldību pārstāvji, kuri tika iepazīstināti ar situāciju Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekta gaitā. Sanāksmē tika atbalstīta vides ministra nostāja, pieprasot Skonto Būve ievērot līgumu, kas paredz uzņēmuma pilnu atbildību par projekta mērķa sasniegšanu - Inčukalna sērskābo gudrona dīķu attīrīšanu.
Tāpat lemts, ka sanācijas projekta īstenošanai papildus finansējums nav pieprasāms un līguma nepildīšanas gadījumā tas ar Skonto Būve ir jāizbeidz, portālu Diena.lv par komisijas viedokli informēja komisijas pārstāve Elita Kalniņa.
Sanāksmē uzsvērts, ka par darbu īstenošanu atbilstoši līgumā noteiktajam laika plānojumam un finansējumam pilnībā ir atbildīgs darbu veicējs - Skonto būve, turklāt jau pērn uzņēmums projekta īstenošanai saņēma papildus 15 miljonus eiro. Ja sanācijas darbi netiek veikti pilnā apjomā bez papildus līdzekļu piešķiršanas, komisija rosina Valsts vides dienestu (VVD) izskatīt jautājumu par līguma izbeigšanu ar Skonto būve.
Jau vēstīts, ka uzņēmums Skonto būve prasa vēl aptuveni 11 miljonus eiro, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu, taču Valsts vides dienests (VVD) šo prasību uzskata par nepamatotu, portālu Diena.lv informēja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
VVD esot saņēmis mutisku informāciju no uzņēmuma, ka gudrona dīķu sanācijas darbi var tikt apdraudēti, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams darbu pabeigšanai. Rakstisks apstiprinājums vai kādi konkrēti aprēķini gan no uzņēmuma neesot saņemti. Taču Skonto būves pārstāvji norādījuši, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus.
Savukārt uzņēmuma Skonto Būve pārstāve Inga Sokolova portālu Diena.lv informēja, ka VVD iepirkuma dokumentācijā norādīts par 45% mazāks apjoms nekā izrādījies patiesībā. Darbu laikā Skonto Būve ar piesaistītajiem vācu partneriem MUEG GmbH secināja, ka norādīto 30 200 tonnu vietā dienvidu dīķī ir aptuveni 44 200 tonnas. Līdz ar to, lai šogad pabeigtu projektu un pasūtītājs nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, nepieciešami papildu līdzekļi.
Sokolova arī norādīja, ka atarībā no pasūtītāja izvēlētā risinājuma Skonto Būve kā ģenerāluzņēmējs nemaz nedrīkst saņemt papildu finansējumu 11 miljonu eiro, tāpēc ir gatava darboties kā apakšuzņēmējs.
Turklāt maija nogalē beigsies līgums ar MUEG GmbH, kas veic materiāla piegādi un pārstrādi Vācijā. Vācu partneru pieredze ar līdzīgiem projektiem liecinot, ka ierasti pasūtītājs līgumu vienmēr noslēdz ar vienošanos par apmaksu post factum – pēc faktiskā apjoma, kurā ir norādīti plānotie, nevis faktiskie apjomi. Gudrona dīļu sanācijas projekta gadījumā tā nav noticis, klāstīja uzņēmuma pārstāve.