Koļegovai izsniegta atkārtota darba nespējas lapa

Koļegovas prombūtnes laikā VVD ģenerāldirektora amata pienākumus pilda viņas vietniece Aina Stašāne.

Iepriekš Koļegovai darba nespējas lapa tika izsniegta laikā no 5.februāra līdz 16.aprīlim. Tāpat VVD ģenerāldirektore jūlija nogalē bija devusies atvaļinājumā, no kura Gerhards viņu izsauca 23.jūlijā saistībā ar ogļu putēšanu AS Ventspils Tirdzniecības osta akmeņogļu kraušanas un uzglabāšanas vietās. Kā aģentūrai LETA norādīja Gerharda padomniece Santa Vaļuma, pēdējo dienu laikā Koļegova piedalījusies profesionālās mācībās.

VVD ģenerāldirektore ar Gerharda padomnieces starpniecību aģentūrai LETA pauda, ka kategoriski noliedz viņai izvirzītās apsūdzības, uzsverot, ka prokuratūras kriminālprocesā norādītie punkti nav attiecināmi un saistīti ar amata pienākumu izpildi VVD.

Koļegova uz aģentūras LETA telefona zvaniem jau ilgstoši neatbild.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saņemta arī rakstveida informācija no Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras, kurā tiek norādīts, ka kriminālprocesā Koļegovai procesuālie piespiedu līdzekļi netika piemēroti. "Proti, prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu Koļegovai ieņemt VVD vadītājas amatu," norādīja Vaļuma.

Tāpat Gerharda padomniece norādīja, ka Valsts civildienesta likuma 39.pantā tiek minētas ministra tiesības ierēdni atstādināt no amata pienākumu izpildes, taču ne pienākumu to darīt.

Kā ziņots, VVD vadītāja Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība.

Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27.septembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

Vienotības iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas Vienotība sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma Pallogs. 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

Firmas.lv dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā Pallogs un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA Pallogs, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina Firmas.lv datubāzē pieejamā informācija.

Firmas.lv pieejamie Pallogs dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no Pallogs viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

Pallogs peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.