Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

KNAB pārliecināts, ka Latvijas pretkorupcijas politikā ir veikti uzlabojumi, taču darbs vēl jāturpina

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pārliecināts, ka Latvijas pretkorupcijas politikā ir veikti uzlabojumi, taču atzīst, ka darbs šajā jomā vēl ir jāturpina.

Vērtējot Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultātus, kuros Latvijai kārtējo gadu nav vērojami uzlabojumi, KNAB aģentūrai LETA atzīmēja, ka arī Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū vidējais KUI rādītājs ir saglabājies nemainīgs vai samazinājies.

"Aizvadīto gadu laikā Latvija ir ieviesusi ārvalstu organizāciju izteiktās rekomendācijas, pieņēmusi Interešu pārstāvības atklātības likumu un veikusi neskaitāmus uzlabojumus esošajā normatīvajā regulējumā, kā arī īstenojusi citas darbības, lai mazinātu un izslēgtu korupcijas klātbūtni," valsts sekmes korupcijas novēršanas politikā saskata KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Arī turpmāk Latvijai ir veicami vairāki mājasdarbi, kuru izpilde var ne tikai uzlabot pozīcijas KUI, bet arī mazināt iedzīvotāju toleranci pret korupciju, pauž birojs. Viens no šādiem mājasdarbiem ir meklēt risinājumus, kā samazināt tiesvedību ilgumu. Lai īstenotie pasākumi būtu pilnībā efektīvi, arī sabiedrībai ir jāapzinās sava loma cīņā ar korupciju un aktīvi tajā jāiesaistās, nepaliekot vienaldzīgiem un ziņojot par iespējamiem noziegumiem.

KNAB ieskatā, gan Latvijas, gan kopējā KUI valstu rādītāju analīzē un cēloņsakarību skaidrošanā ir jāņem vērā laika nobīde, kas veidojas starp rezultātu publicēšanu un KUI pētījumu veikšanu. Daļa pētījumu, uz kuriem balstīts KUI rādītājs, ir veikti laikā, kad pasauli satricināja globālā pandēmija. Tā ne tikai esot mainījusi iedzīvotāju ikdienu, bet arī būtiski palielinājusi neziņu un pesimismu dažādu iedzīvotāju grupu un tautsaimniecības nozaru vidū.

Pēdējo gadu laikā KNAB un citas atbildīgās institūcijas ir sekmīgi īstenojušas pasākumus, lai ieviestu starptautisko organizāciju sniegtās rekomendācijas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, ir pārliecināts KNAB.

Janvāra vidū Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) publicēja ziņojumu, kurā ticis secināts, ka Latvija pilnībā vai daļēji izpildījusi visas 17 grupas izteiktās rekomendācijas. Tādējādi Latvija ir kļuvusi par otro valsti, kas sekmīgi noslēgusi GRECO Piekto novērtēšanas kārtu, pauž KNAB.

KNAB un Latvijas ieguldījumu pretkorupcijas jomā novērtējusi arī starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", kas pērn rudenī atzina, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas uzlabojusi sniegumu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā, pozitīvo tendenču uzskaitījumu turpina KNAB.

KNAB ieskatā, Latvijai ir jāņem vērā starptautisko organizāciju izteiktās rekomendācijas un jāveic aktīvi pasākumi to ieviešanai. Rekomendāciju ieviešana ļaušot uzlabot pretkorupcijas mehānismus un pārņemt starptautisko labo praksi, palielinot politisko integritāti un novēršot publisko resursu izšķērdēšanas riskus.

Būtiska loma ir arī starptautisko organizāciju piedāvātajiem atbalsta mehānismiem. Janvāra vidū Eiropas Komisija un OECD Latvijā uzsāka projektu korupcijas novēršanas jomā, un viens no tā mērķiem ir pārskatīt interešu konflikta novēršanas normatīvā regulējuma atbilstību mūsdienu situācijai.

KNAB darbības rezultāti liecina, ka katru gadu pieaug to juridisko personu skaits, kuru interesēs īstenota valsts amatpersonu kukuļošana Latvijā un ārvalstīs. Tas norāda uz negatīvu tendenci, kā arī aktualizē iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu nozīmi uzņēmumu godprātīgā darbībā un korupcijas risku mazināšanā, pauž biroja pārstāvji.

KNAB piekrīt biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" paustajam viedoklim par nepieciešamību iesaistītajām pusēm īstenot pasākumus, lai palielinātu biznesa godprātību un uzņēmēju izpratni par korupcijas izpausmes formām privātajā sektorā.

Kā ziņots, Latvijas KUI 2022.gada rādītājs ir palicis nemainīgs: salīdzinot ar 2021.gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs - 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu ES un OECD valstu.

Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteikto mērķi - 2024.gadā sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. "Delnas" ieskatā, šo pārliecību palielina arī fakts, ka premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. "Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties," akcentē organizācijā.

"Delna" secinājusi, ka Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta, biznesa godaprāta un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās.

Politiskā godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un no Lietuvas par deviņiem punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100, kas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas un norāda uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi - "kukuļi", lai saņemtu kaut ko pretī. Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu un konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos - no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.

Nemainīgais rādītājs 59 punktu līmenī ierindo Latviju starp 27 ES valstīm 15.vietā, starp 38 OECD valstīm - 27.vietā un starp 180 pasaules valstīm - 39.vietā. 2022.gadā ES valstu vidējais Korupcijas uztveres indeksa rādītājs arī saglabājas nemainīgs 64 punktu līmenī, OECD valstu - 66 punktu līmenī (mīnus viens punkts).

"Delnas" ieskatā korupcijas klātesamība politiskajā un tiesu sistēmā, uzņēmējdarbībā un cilvēku savstarpējās attiecībās apdraud valsts drošību, tiesiskumu un demokrātisko attīstību. "Delna" iesaka lēmumu pieņēmējiem un valdībai stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem un sākt jaunas iniciatīvas 2023.gadā.

KUI ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. 

Indekss analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. Indekss izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas indeksa rezultātu, TI izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām.

 

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas