KNAB informēja, ka birojs rosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām, proti, vienu valsts amatpersonu par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanu, bet pret diviem uzņēmējiem - par kukuļa piedāvāšanu un tā nodošanu.
Vienam no iepriekšminētajiem uzņēmējiem, kā arī citai iesaistītai fiziskai personai KNAB inkriminē arī aizliegtu operatīvās darbības pasākumiem paredzētās stratēģiskās nozīmes ierīces glabāšanu.
KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 22.maijā.
Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuļa piedāvājumu un pieņēma 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB papildus konstatēja, ka kukuļa piedāvājumā iesaistītais uzņēmējs un cita fiziska persona glabājuši stratēģiskās nozīmes ierīces, kas paredzēta radiosignālu detektēšanai, kā arī audioinformācijas ieguvei slēptā veidā. Šāda veida ierīces fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.
"Kukuļošana ir abu pušu atbildība - gan kukuļdevēja, kas uzdrošinās sniegt prettiesisko labumu, gan kukuļņēmēja, kas gatavs prettiesisko labumu pieņemt. Konkrētā krimināllieta demonstrē bīstamu uzņēmēju un amatpersonas interešu sadursmi, kur abas puses gatavas iesaistīties noziedzīgos nodarījumos un saņemt prettiesiskus labumus. Tādi gadījumi nav pieļaujami, un iesaistītajām personām ir jārēķinās ar nopietnām savas rīcības sekām," norāda KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.
Millers aģentūrai LETA sacīja, ka neuzskata sevi par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās. Sniegt plašāku komentāru Millers nevēlējās.
Arī Broka aģentūrai LETA sacīja, ka absolūti neatzīst sev izvirzītās apsūdzības, kā arī akcentēja, ka vienmēr tās uzskatījusi par nepamatotām. Viņasprāt, ir sajauktas kopā divas dažādas lietas, proti, tas, ko viņa darīja kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, uzrunājot visus iespējamos uzņēmējus, atbilstoši Sporta likumam, atbalstīt sportistu sagatavošanu Pasaules čempionātiem un dažādām būtiskām sacensībām.
Viņa uzsvēra, ka tādu kārtību paredz Sporta likums, un tā darbojas visas sporta federācijas, aicinot uzņēmējus ziedot.
Vienlaikus Broka minēja, ka viņa ir dokumentāli pierādījusi, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas, un nevienu santīmu no biatlonam ziedotās naudas viņa nav iztērējusi personīgām vajadzībām. "Es nekādu atlīdzību par saviem darba pienākumiem neesmu guvusi, es pildīju sabiedrisko darbu," teica Broka, vienlaikus akcentējot, ka tika veikta revīzija, kurā noskaidrots, ka biatlonam saziedotā nauda arī iztērēta pieļaujamajiem mērķiem, proti, sportistu sagatavošanai.
Broka uzsvēra, ka izmantos visas savas tiesības, lai pierādītu savus argumentus.
Turpretī ar Rāvi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.
Latvijas Universitātē (LU) aģentūra LETA noskaidroja, ka Broka ir pasniedzēja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.
KNAB 2019.gada jūlijā no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā atbrīvoja iepriekš aizturēto Broku, kā arī uzņēmējus Milleru un Rāvi.
Jau ziņots, ka iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.
Iepriekš Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA Roadeks, kurš pastarpināti piederēja arī Rāvim, liecina Firmas.lv"pieejamā informācija.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.
Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts 2018.gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.
Rāvis līdz 2019.gada vasarai bija līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas Skonto Group uzņēmumos Skonto būve, Skonto Prefab, Skonto Plan, kā arī virknē citu uzņēmumu.
Patlaban Rāvis ir būvkonstrukciju ražošanas uzņēmuma SIA Skonto Concrete Cladding 80,03% kapitāldaļu īpašnieks, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmuma SIA "Jaunattīstības projekti" 84,99% kapitāldaļu īpašnieks, mežsaimniecības uzņēmuma SIA Babbord 47,86% kapitāldaļu īpašnieks un valdes loceklis būvniecības un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumā SIA Forta Modular.
Millers savulaik bijis Skonto būve un Skonto Plan līdzīpašnieks, līdz 2019.gada jūlija beigām bija arī Skonto būves padomes loceklis.
pvienota 9.-12.rindkopa, papildināta 13.rindkopa