KNAB šodien anonimizētā formā publicējis savu lēmumu par lietas izbeigšanu, taču visu šajā lietā iesaistīto, tostarp liecinieku, vārdi ir apzīmēti ar alfabēta burtiem. Personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss bija personām M, G, A, Z, J, I, V un F.
LETA jau rakstīja, ka šāds statuss bija zināms par piecām personām - par uzņēmējiem Māri Martinsonu, Gunti Rāvi, Artjomu Milovu, Armandu Garkānu un Valmieras mēru Jāni Baiku (Valmierai un Vidzemei). Mediji arī 2019.gadā ziņoja, ka tiesības uz aizstāvību šajā lietā bija arī uzņēmējam Ivaram Milleram, taču LETA noskaidroja, ka uzņēmējam nebija piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.
Daļu no šīm personām un lēmumā minētajiem lieciniekiem aģentūrai LETA izdevās atšifrēt.
No KNAB publicētā lēmuma un aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas izriet, ka Martinsons, 2016.gada jūlijā personu grupā, iespējams, nodeva kukuli ne mazāk kā 25 000 eiro apmērā Jūrmalas mēram, lai nodrošinātu labvēlību Jūrmalas pašvaldības rīkotajos iepirkumos.
Tāpat KNAB sākotnēji uzskatīja, ka vēl pirms 2015.gada nogales Martinsons, iespējams, piedāvāja un nodeva izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotu summu Saeimas deputātam, Saskaņas pārstāvim Jānim Urbanovičam, lai viņš un viņa pārstāvētā partija atturētos vai nepiedalītos balsojumā par Saeimas piekrišanu kādas akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Šis balsojums notika 2015.gada 3.decembrī.
Aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar Saeimas stenogrammu toreiz notika balsojums par Saeimas piekrišanu AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai. Par šo lēmumu nobalsoja 45 deputāti, pret - 13, bet divi atturējās. Par lēmumu nebalsoja 21 deputāts no Saskaņas, tostarp, Urbanovičs, kā arī Raivis Dzintars (NA), Rihards Eigims (ZZS) un Inguna Rībena (NA).
Tāpat KNAB bija aizdomas, ka pirms 2015.gada nogales, iespējams, Martinsons piedāvāja un nodeva kukuli - 800 000 eiro - toreizējam Saeimas deputātam, Vienotības pārstāvim Dzintaram Zaķim. Kukulis, iespējams, dots, lai viņš un viņa pārstāvētā partija atbalstītu Martinsonu un viņa pārstāvēto uzņēmumu.
Zaķis, nopratināts kā liecinieks, kategoriski noliedza iespējamo kukuļņemšanu, kā arī liecināja, ka ar Martinsonu nav ticies aptuveni desmit gadus. Tāpat viņš kategoriski noliedza, ka būtu pārrunājis ar minēto personu jautājumus, kas skar lidostu Rīga.
Likumsargiem arī bija aizdomas, ka Martinsons pirms 2016.gada jūlija, iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli 60 000 eiro apmērā toreizējai Saeimas deputātei, Vienotības pārstāvei Āboltiņai, kā starpnieku izmantojot viņas vīru, lai tādējādi, iespējams, nelikumīgi finansētu politisko partiju.
Lieciniece Āboltiņa atzinusi, ka Martinsonu pazīst, bet ar šo personu viņai nekādu regulāru attiecību vai kontaktu neesot. Tāpat viņai ar Martinsonu neesot bijuši mantiskie darījumi, tai skaitā Āboltiņa kategoriski noliegusi iespējamo kukuļņemšanu.
Pierādījumi deva pamatu KNAB uzskatīt, ka Martinsons, lai panāktu konkrētu uzņēmumu uzvaru iepirkumos Valmieras pašvaldībā, iespējams, maksāja kukuļus Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam Baikam, slēpjot tos kā ziedojumus, izmantojot starpnieku. Starpnieks apzīmēts ar burtu "Z".
Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi deva pamatu izmeklētājiem arī uzskatīt, ka Rāvis 2016.gada jūlijā personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar Martinsonu, iespējams, nodeva kukuli ne mazāk kā 25 000 eiro apmērā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam, lai nodrošinātu labvēlību pašvaldības rīkotajos iepirkumos.
Tāpat KNAB sākotnēji uzskatīja, ka Rāvis laikā pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gadā, iespējams, piedāvāja un nodeva kukuli ne mazāk kā 200 000 eiro apmērā toreizējam aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, lai nodrošinātu labvēlību Aizsardzības ministrijas rīkotajos iepirkumos.
Nopratināts kā liecinieks, Vējonis stāstījis, ka Rāvi pazīst, ir ticies ar viņu pieņemšanās, bet kategoriski noliedza iespējamu pretlikumīgu maksājumu pieņemšanu, lai nodrošinātu Rāvja uzņēmumu intereses, kā arī kategoriski noliedza to, ka būtu pārrunājis iespējamos ziedojumus partijai. Tāpat Vējonis noliedzis, ka Rāvis būtu interesējies par Aizsardzības ministrijas rīkoto iepirkumu un Rāvja pārstāvēto uzņēmumu iespēju uzvarēt šajos iepirkumos.
Pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka Armands Garkāns nav ziņojis par Martinsona iespējamiem nodarījumiem. Tāpat birojam bija aizdomas, ka Garkāns pieļāvis pilnvaru ļaunprātīga izmantošanu, proti, kopā ar lēmumā neminētām personām laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada jūlijam vienojās par iespējamo cenu saskaņošanu valsts un pašvaldības uzņēmumu rīkotajās iepirkuma procedūrās.
KNAB pierādījumi sākotnēji deva pamatu uzskatīt, ka Baiks izdarīja kukuļņemšanu, proti, lai panāktu konkrētu uzņēmumu uzvaru iepirkumos Valmieras pašvaldībā, izmantojot personu "Z" kā starpnieku, Martinsons maksāja kukuļus Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam, slēpjot tos kā ziedojumus.
Tāpat KNAB pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka Milovs pieļāvis pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, proti, kopā ar KNAB lēmumā neminētām personām laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada jūlijam, būdams uzņēmuma valdes loceklis, viņš mantkārīgā nolūkā vienojies par iespējamo cenu saskaņošanu valsts un pašvaldības uzņēmumu rīkotajās iepirkuma procedūrās.
Attiecībā uz pārējām personām birojam bija pamats uzskatīt, ka tās, iespējams, pieļāva neziņošanu par citu šajā lietā iesaistīto personu izdarītajiem noziegumiem.
Sākotnējā informācija par iespējamām pretlikumīgām darbībām iegūta no personu sarunām, kas notikušas atpūtas kompleksā Taureņi Babītes novadā un Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā. Tikšanās laikā sarunu dalībnieki runājuši par vienošanās procesiem saistībā ar būvniecības projektiem.
KNAB savā lēmumā atspoguļojis arī 2015., 2016. un 2017.gadā gadā noklausītās sarunas, kurās apspriests bizness un iespējamā amatpersonu kukuļošana. Sarunu dalībnieki plaši izmantojuši necenzētus vārdus krievu valodā un vien sev zināmu cilvēku apzīmējumus. Piemēram, vienā no sarunām tiek pieminēta persona ar apzīmējumu Mazais.
KNAB savā lēmumā norāda, ka, analizējot sarunās minētos iespējamos kukuļošanas gadījumus, izmeklēšanas sākotnējā stadijā saskatītas vairāku noziedzīgu nodarījumu pazīmes, taču šie nodarījumi izmeklēšanas gaitā nav apstiprinājušies un arī nav iespējams savākt papildu pietiekamus pierādījumus.
Personas, kuras minētas kā potenciālie kukuļdevēji un pretlikumīgo maksājumu veicēji, kā arī personas, ar kuru starpniecību vai atbalstu iespējamā kukuļošana veikta, kategoriski noraidījušas iespējamo kukuļošanas faktu. Turklāt izmeklēšanā iegūtajās sarunās kukuļu iespējamie adresāti nav piedalījušies.
Lai kriminālprocesā iegūtu apstiprinājumu naudas nodošanai vai saņemšanai, izmeklētāji arī pieprasīja informāciju no kredītiestādēm. Tāpat izmeklēšanas gaitā tika apskatīti vairāki datu nesēji, tai skaitā, mobilo telefonu saturs, tomēr izmeklēšanai nozīmīga informācija iegūta netika.
"Pamatot, ka konkrētu personu vienošanās par iespējamo būvniecības objektu sadali un cenu saskaņošanu ir radījusi būtisku kaitējumu Krimināllikuma izpratnē, nav iespējams, jo nav nosakāms kaitējums un tā apmērs, kas radies šīs rīcības rezultātā. Turklāt lietā nav iegūti jebkādi pierādījumi (un tas neizriet arī no sarunām, kas pievienotas lietas materiāliem) tam, kuras personas faktiski piedalījušās cenu saskaņošanas procesā," teikts KNAB lēmumā.
Turklāt sarunās dažkārt runāts par iespējamu cenu saskaņošanu kā par nākotnes plāniem. Ņemot vērā sarunu konkrētības zemo pakāpi un to, ka nav iegūstami papildu pierādījumi, nav iespējams noteikt, vai šie plāni realizēti, norādīts KNAB lēmumā par lietas izbeigšanu.