Labi, varbūt tā ir kāda Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa studentu performance – jaunieši iedzēruši glāzi vīna, varbūt uzvilkuši kādu kāsīti un aizrāvušies, nolēmuši izaicināt mietpilsoniskās sabiedrības gaumi vai arī vienkārši paākstīties. Tā varētu nospriest kāds modernās mākslas cienītājs, redzot, ka objekts tomēr laikam ir cilvēka roku radīts, turklāt apzināti un mērķtiecīgi novietots Daugavā tieši iepretim Vecrīgai. Taču patiess izbrīns, šķiet, pārņēma gan vienkāršos pilsoņus, gan mākslas ekspertus, uzzinot, ka objekta pasūtītājs ir valstiski tik nozīmīga, atbildīga un visās citās izpausmēs tik konservatīva iestāde kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Un dīvainās formas un izskata objekts, redz, simbolizējot "korupcijas aisbergu" ar milzīgu neredzamo daļu. Un esot daudz plašākas 145 tūkstošu eiro vērtas sociālās kampaņas daļa nolūkā veicināt sabiedrības izpratni par korupcijas negatīvajām sekām.
Objekts nu ir pazudis no redzesloka, jo esot ne tikai nodzeltējis, bet arī "nezināmu vandaļu" sabojāts un palaists peldam savā vaļā. Savukārt to līguma summas daļu, kas attiecas uz šā objekta izveidi (ideju, māksliniecisko "dizainu" u. tml.) un izvietošanu – 25 410 eiro ar PVN – KNAB kampaņas īstenotājai SIA Sparta Media neizmaksāšot. Par laimi, tā, taču tas neapšaubāmi ir noticis pamatīga sabiedrības spiediena rezultātā.
Eļļu publikas sašutuma ugunī šoreiz pielēja tas, ka šis nav pirmais acīmredzami absurdais pēdējā laika valsts institūciju mārketinga kampaņu produkts, turklāt valstiski ārkārtīgi nozīmīgos jautājumos. Visiem svaigā atmiņā ir Veselības ministrijas (VM) un tās pieaicinātās aģentūras DDB (ministra Daniela Pavļuta kādreizējā darbavieta) vakcinācijas veicināšanas kampaņa ar 50. gadu stila bildītēm ar dažādiem personāžiem uzrotītām piedurknēm un viegli erotiskiem pleca atsegšanas klipiņiem. Kam īsti nebija skaidra nedz auditorija, nedz mērķis, nedz sasniedzamais rezultāts. Jāsaka, šoreiz ir varbūt pat vēl sliktāk. Ņemot vērā putuplasta mēslam sākotnēji paredzēto līdzekļu apjomu, faktiski nekā citādi kā par vandalismu pret sabiedrības uzticēšanos valsts varai un tiesiskumam to nenosauksi.
Taču ir vēl viena nianse. Tik tiešām VM ierēdņi vai KNAB inspektores šo iestāžu iepirkumu komisijās var neorientēties nedz sabiedrisko attiecību un reklāmas nozares teorijā, nedz praksē, nedz spēt izvērtēt katras no piedāvātajām performancēm māksliniecisko vai naudisko vērtību. Taču kas liedz šādus ekspertus pieaicināt? Un kas liedz abām nozarēm, kurām ir arī savas profesionālās asociācijas, piedāvāt savu eksperta skatījumu, lai reizi par visām reizēm izskaustu šādas haltūras, kas grauj to reputāciju sabiedrības acīs? Diemžēl šķiet, ka publiski komentāri no to puses neizskan tāpēc, ka nekad jau nevar zināt – varbūt nākamreiz mums paveiksies!