Komentējot spēku apvienošanu, viņš sacīja "jo vairāk, jo labāk, bet, kā tieši, to droši vien rādīs sarunas". Pašlaik politiķis neizslēdzot nevienu apvienošanās variantu.
Ķirsis arī atzina, ka būtu gatavs kandidēt uz Rīga mēra krēslu, piebilstot, ka nekad to nav slēpis un savus vēlētājus neesot pievīlis.
Vaicāts, vai ir sāktas sarunas ar citām domes opozīcijas partijām, Ķirsis sacīja, ka neoficiālas sarunas ir notikušas ilgstoši, bet oficiālās vēl nav bijušas.
"Būtu vēlams apvienoties un virzīt vienu mēra kandidātu," rezumēja Ķirsis.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Ministrs Pūce piektdien speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka VARAM ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš šodien tiks izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts, piebilda Pūce.
Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domē iecelt pagaidu administrāciju. Kā skaidroja Pūce, tādējādi pagaidu administrācija galvaspilsētu varētu vadīt aptuveni divarpus mēnešus.
Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem - partijas Vienotība, Latvijas attīstībai, Saskaņa, Gods kalpot Rīgai, Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Varis
VVZ