"Katoliskā Baznīca jau no pirmajiem gadsimtiem 24.jūnijā svin svētā Jāņa Kristītāja, Jēzus Kristus priekšvēstneša, dzimšanas dienu," portālam Diena.lv skaidroja priesteris Ilmārs Tolstovs.
Priesteris stāstīja, ka Jūdu tradīcijā svētku diena sākās ar iepriekšējās dienas vakaru jeb pirmās zvaigznes parādīšanos, un arī Baznīcā svētku svinības iesākās iepriekšējās dienas vakarā, līdzīgi kā Kristus Dzimšanas svētkos, Lieldienās, Visu svēto dienā.
Senie latvieši pirms kristietības ienākšanas 21.jūnijā svinēja Vasaras saulgriežus. "Kad 13. gadsimta beigās notika Latvijas kristianizācija, abi svētki saplūda un saulgriežu svinības tika "apvienotas" ar svētā Jāņa Kristītāja vigīlijas atzīmēšanu tautiskā garā, pie ugunskuriem. Starp citu, valodnieciski vārds Jānis ir senebreju izcelsmes vārds, kas nozīmē - Dievs ir žēlīgs," norādīja I.Tolstovs.