Līdz brīdim, kad Latvijā sāka palielināt ģimenes valsts pabalstus, Ilzes ģimenei, kurā aug trīs skolnieki, bija trūcīgo statuss. Pēc tam liktenīgi izrādījās septiņi eiro - par šādu summu pārsniegti ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli, tādējādi trūcīgo statuss zaudēts. "Visas tās lietiņas mums noņēma nost un tagad esam trūcīgāki nekā tad, kad bija tas statuss," stāsta Ilze. Tagad ģimenei vairs nepienākas mājokļa pabalsts - 130 eiro gadā, ik septembri 30 eiro dāvanu karte skolas precēm, bērniem vairs nav brīvpusdienu, pieaugušajiem - bezmaksas medicīnas. Vairāk jāmaksā par elektrību, nav arī pārtikas paku.
Ģimenes budžetu veido Ilzes vīra 600 eiro alga un ģimenes valsts pabalsti par bērniem. Ilze šobrīd ir bezdarbniece. Ja nebūtu jāmaksā kredīts par dzīvokli, iespējams, vēl varētu iztikt, bet šobrīd no daudzām lietām nākas atteikties. "Kāpēc jums patīk būt nabagiem?" reiz prasījis dēls. Ilze atzīst, ka ir grūti paskaidrot, ka tā nav pašu vecāku izvēle. Viņa pastāsta vēl kādu gadījumu - ģimenē ir noruna, ka par katru skolā nopelnīto desmitnieku bērns saņem vienu eiro. Nesen dēls no skolas atnesis pat trīs augstākās atzīmes, bet vecākiem nav bijis šo solīto trīs eiro.
Demogrāfu Ilmāru Mežu šī situācija neizbrīna. Viņa aprēķini liecina, ka Latvijā 40% ģimeņu, kas audzina trīs un vairāk bērnus, cīnās ar trūkumu. Tikpat sliktā situācijā ir arī tie vecāki, kuri bērnus audzina vieni. Jaunās valdības deklarācijā par to nav ne vārda.
"Vairs nerunā par nabadzības novēršanu daudzbērnu ģimenēm vai vientuļo vecāku ģimenēm. Šīs divas kategorijas ir ar vislielāko nabadzības risku Latvijā, es pat teiktu - visnetaisnīgāko nabadzības risku," skaidro I.Mežs. Viņš uzsver, ka Latvijā ģimene par trim bērniem no valsts saņem 68 eiro mēnesī, bet Igaunijā tie ir 190 eiro. Tāpat kaimiņvalstī ir pabalsts mājokļa iegādei, bezmaksas skolas piederumi un brīvpusdienas līdz 9.klasei. Ir desmitiem variantu, kā būtu iespējams palīdzēt trūcīgajām ģimenēm, norāda demogrāfs.