Pašlaik Dombrovskis un juristi navi iepazinušies ar Streļčenoka otrdien pieņemto rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu no amata, pašlaik arī nav saņemta Strīķes sūdzība par šo rīkojumu. Tomēr premjeram kā KNAB institucionālajam uzraugam ir pienākums atcelt iestādes vadītāja lēmumu, ja tas ir bijis prettiesisks, uzsvēra Panke.
Pats Dombrovskis intervijā LNT raidījumā 900 sekundes arī izteicies, ka tad, ja iestādes vadītājs atkal būs pieņēmis prettiesisku lēmumu, var būt pamats vērtēt viņa atbildību amatam.
Visticamāk, ka Streļčenoka nule izdotā rīkojuma vērtēšana prasīs vairāk laika, tāpēc tālākos lēmumus varētu nākties pieņemt Dombrovska pēctecei premjera amatā Laimdotai Straujumai, pieļāva Panke.
Pirmo reizi KNAB priekšnieks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, tomēr Dombrovskis 7.janvārī atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums bijis prettiesisks.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka KNAB vadības savstarpējās domstarpības var izbeigt tikai ar tiesas sprieduma palīdzību, taču KNAB priekšnieka Streļčenoka un viņa vietnieces Strīķes savstarpējiem apvainojumiem par politisko ietekmējamību nav pamata.
"Mans teiciens ir jau fiksēts iepriekš - mēles darbība nedrīkst būt ātrāka par smadzeņu darbību," sacīja Kalnmeiers, paskaidrojot, ka Streļčenoks ir pārmetis Strīķei darbošanos Vienotības interesēs, savukārt Strīķe savam priekšniekam - darbošanos kādu lielu politisku grupējumu labā. Taču, kad abiem prasīts precizēt, par kādām lietām un lēmumiem ir runa, sīkāks paskaidrojums nav sekojis.