Grozījumu anotācijā norādīts, ka šāds risinājums valstij varētu izmaksāt apmēram 123,6 miljonus eiro.
Izmaiņas neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm. Debatēs vairāki deputāti šo grozījumu daļu kritizēja, taču viņu iesniegtie priekšlikumu nesaņēma atbalstu. Piemēram, Māris Možvillo (AL) atzīmēja, ka pašvaldību skolas, bērnudārzi, sociālie dienesti, siltuma piegādātāji, kā arī ūdensapgādes uzņēmumi nesaņems kompensāciju, jo ir reģistrēti kā pašvaldību iestādes. Politiķis uz otro lasījumu esot iesniedzis priekšlikumu no likumprojekta izņemt to daļu, kas paredz nepiemērot atbalstu pašvaldību iestādēm.
Deputāts Igors Pimenovs (S) pauda, ka, nesamazinot elektrības izmaksas pašvaldību iestādēm - baseiniem, stadioniem, trenažieru zālēm un citām, tās būs spiestas pacelt līdzmaksājumus, kurus nāksies segt iedzīvotājiem.
Tāpat parlamentārietis argumentēja, ka, lai gan šobrīd pašvaldībām līdzekļi ir, nav zināms, kādas izmaksas tām radīsies, pārejot uz jauniem enerģijas veidiem. Turklāt pašvaldības, izņemot Rīgu, nevar noslēgt savu budžetu ar deficītu, tāpēc šis atbalsts ir ļoti svarīgs, pauda Pimenovs.
Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka pašvaldībās neviens cents netiekot brīvi izmantots jaunām funkcijām vai pašdarbībām. Teorētiski pašvaldībām ir uzkrājumi, tomēr gada beigās budžetā nebūs līdzekļu, jo maksājumi par projektu izpildi ir jāveic rudenī un ziemā, atzīmēja deputāts.
Tāpat noteikts, ka elektroenerģijas galalietotājiem no 2022.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim nav jāmaksā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tas neattieksies uz pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas galalietotāju pārkāpumu gadījumos.
Atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums, kas nosaka, ka Ministru kabinetam mēneša laikā jāizstrādā energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumi mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot propāna gāzi, par laiku no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.
Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins veikts, par pamatu ņemot sadales sistēmas operatora, kam pieslēgti vairāk nekā 100 000 lietotāju, sniegto informāciju par sistēmas pakalpojuma maksu juridiskajām personām.
Gadu iepriekš par periodu oktobris-aprīlis sistēmas pakalpojuma maksa visām juridiskām personām ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) veidoja 142,2 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka atbalstu nesaņems valsts un pašvaldību iestādes, laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim nepieciešami 123,6 miljoni eiro. Tādējādi vienam mēnesim tie ir ap 17,7 miljoniem eiro.
Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) atbalsta administrēšanai nepieciešamās izmaksas 2022.gadā ir 5153 eiro, ko veido piemaksu vienam darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 eiro par četriem mēnešiem, bet 2023.gadā - 7192 eiro.
Jau ziņots, ka valdība kopumā paredzējusi apmēram 200 miljonu eiro atbalstu uzņēmumiem energoresursu cenu pieauguma dēļ.
Tāpat spēkā ir stājušies arī grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām. Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa iedzīvotājiem būs apmēram 442,25 miljoni eiro.