Kā ziņots, EK 2011.gada vasarā izteiktajā piedāvājumā ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam paredzēja ierobežot kohēzijas politikas finansējumu 2,5% apmērā no IKP. Latvijai laikā no 2007.gada līdz 2013.gada paredzēts saņemt kohēzijas līdzekļus 3,7% apmērā no IKP.
"Pašreizējo sarunu laikā EK tagad atkārto mūsu argumentus vēl pirms mēs esam tos atkal izteikuši," uzsvēra Juhansone, norādīdama, ka ir notikusi ieklausīšanās mūsu argumentos, jo "neesam sadrumstalojuši savu sniegto ziņu".
EK un ES dalībvalstis pašlaik ir apzinājušas problēmu ar kohēzijas politikas piedāvājumu, un Latvijai tagad ir jāsper nākamais solis - jānorāda, kādu mēs redzam risinājumu.
ES un Latvija ir lielas izšķiršanās priekšā vairākos jautājumos - attiecībā uz starpvaldību līgumu par fiskālo disciplīnu, ES daudzgadu budžetu un Šengenas paplašināšanos. Tāpēc Latvijai tagad ir jāspēj atbildēt uz jautājumiem "Kādu ES nākotni redzam?" un "Ko mēs darām, lai to panāktu?", skaidroja Juhansone.
Svarīgi izvēlēties, vai Latviju ieraugām kā aktīvu procesu veidotāju, vai arī mēs nevēlamies piedalīties diskusijās par ES nākotni, piebilda Latvijas pārstāve.
Pašlaik ES pastāv trīs domāšanas virzieni par valstu savienības turpmāko funkcionēšanu. Viens no tiem paredz ES veidot kā starpvaldību sadarbības formātu, kurā pastiprinātu sadarbību veido tās valstis, kuras ir gatavas uzreiz iesaistīties ciešākas integrācijas procesos. Pārējās ES dalībvalstis pievienotos šim sadarbības procesam atkarībā no savām iespējām. Līdz ar to vara atrastos dalībvalstu rokās un ES institūciju loma kļūs marginālāka.
Otra pieeja paredz, ka visi nozīmīgākie lēmumi tiks pieņemti Eiropadomē, savukārt trešais virziens aicina stiprināt pašreizējo ES, neveidojot jaunas struktūras.
Gaidāmo starpvaldību līgumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu ir paredzēts nākotnē integrēt ES pamatlīgumos jeb primārajos tiesību aktos. Šobrīd tiek gaidīta starpvaldību līguma pēdējā versija - pašreizējā sarunu posmā strauji mainās līguma redakcijas jeb tā saturs. ES turpinās sarunas arī par citiem fiskālās disciplīnas jautājumiem, norādīja Juhansone.
Kā ziņots, līdz janvāra beigām plānota jaunā ES līguma izstrādāšana, kas paredzētu, ka ES dalībvalstis tikai izņēmuma gadījumos nacionālos budžetus veidos ar deficītu. Tāpat līgumā paredzēta fiskālās disciplīnas normu iekļaušana nacionālajā likumdošanā, kā arī īpaša eirozonas pārvaldības mehānisma veidošana, Saeimas deputātiem 13.janvārī skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.