Jaunsleinis: FM piedāvātā nodokļu reforma samazinās pašvaldību ieņēmumus un palielinās izdevumus

Lai varētu pilnvērtīgi spriest par FM piedāvātajām izmaiņām nodokļu sistēmā, ir jāredz pavisam konkrēti izmaiņu piedāvājumi un FM aprēķinātā fiskālā ietekme gan uz pašvaldību budžetu kopumā, gan uz pašvaldību budžetiem teritoriālā griezumā.

Jaunsleinis norādīja, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka minētā reforma vairāk ir vērsta uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām. "Paralēli nodokļu reformai jāskata arī citu ministriju šobrīd jau aktualizētie jautājumi, kas turpmākajos gados varētu palielināt pašvaldību izdevumus. Piemēram, ierosinājumi sociālajā jomā palielināt garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta apmēru, palielināt trūcīgas personas un maznodrošinātas personas statusa saņemšanai noteiktos ienākumu līmeņus," pauda LPS vadītājs.

Viņš norādīja, ka pašreiz izskatās, ka piedāvāto izmaiņu rezultātā no vienas puses samazināsies nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos, jo plānots samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un palielināt neapliekamo minimumu zemāko algu grupā, tādējādi samazinot nodokļa bāzi. Savukārt no otras puses pašvaldībām palielināsies izdevumi, piemēram, radīsies papildu izdevumi lielākas minimālās mēneša darba algas nodrošināšanai pašvaldībās strādājošajiem.

Jaunsleinis uzsvēra, ka ir jāanalizē ne tikai nodokļu reformas kopējā fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem, bet arī iespējamie kompensācijas mehānismi, kas nodrošinātu pašvaldībām stabilu un funkcijām un pienākumiem atbilstošu ieņēmumu bāzi. Viens no kompensācijas variantiem varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdale starp valsti un pašvaldībām.

Kā ziņots, FM nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī NĪN regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. Dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.