Arī Forbes veiktās aptaujas rezultāti par populārākajiem 2024. gada* mērķiem apliecina, ka vadošās cilvēku vēlmes kopumā nemainās, iezīmējot gan nelielas prioritāšu atšķirības gadu no gada:
- Uzlabot fizisko sagatavotību (48 %)
- Uzlabot finanses (38 %)
- Uzlabot mentālo veselību (36 %)
- Samazināt svaru (34 %)
- Uzlabot diētu (32 %)
- Veltīt vairāk laiku mīļotajiem (25 %)
- Atmest cigarešu smēķēšanu (12 %)
- Apgūt jaunas prasmes (9 %)
- Veltīt vairāk laika hobijiem (7 %)
- Palielināt darba un privātās dzīves līdzsvaru (7 %)
- Vairāk ceļot (6 %)
- Regulāri meditēt (5 %)
- Lietot mazāk alkoholu (3 %)
- Vairāk strādāt (3 %)
Apņemties kaut ko izdarīt no nākamā gada ir ārkārtīgi populāri ASV – to dara aptuveni 37 % amerikāņu. Savukārt Eiropā gadu mija nav tik nozīmīgs brīdis, lai cilvēki izvēlētos, ko kardināli mainīt savā dzīvē. Piemēram, Zviedrijā tikai 12–14 % iedzīvotāju izvirza mērķus jaunajam gadam. Interesanti, ka piemēram, ASV turpat piektā daļa respondentu nākamajam gadam izvirza ne tikai vienu, bet pat vairākus mērķus.
Vienlaikus gan jāņem vērā, ka Jaungada apņemšanos nepildīšana ir tikpat sena un ierasta parādība, kā pašu mērķu uzstādīšana Jaunajam gadam. Janvārī atmestajiem Jaungada mērķiem ir veltīti pat divi datumi – vieni to “svin” 17. janvārī, bet citi janvāra otrajā piektdienā, ko mēdz dēvēt arī par “Atmetēju dienu”. Lai arī daļa cilvēku neiztur un salūzt jau gada sākumā, tomēr gada vidū ir novērojama arī pretēja tendence – daudzi jūnijā mēdz atgriezties pie saviem gada sākumā izvirzītajiem mērķiem un tāpēc 1. jūniju neoficiāli dēvē arī par atmesto Jaungada apņemšanos atsākšanas dienu.
Forbes aptauja atklāj, ka vidēji Jaungada apņemšanās tiek pildītas 3,74 mēnešus. Aptuveni 8 % respondentu mēdz pieturēties pie saviem Jaungada mērķiem vienu mēnesi, divus un trīs mēnešus Jaungada apņemšanos turpina pildīt 22 %, savukārt 13 % apņemšanos pilda četrus mēnešus. Aptuveni 1 % respondentu Jaungada apņemšanos pilda visa gada garumā, bet 6 % tās nostiprinās kā ilgtermiņa ieradums arī gadam noslēdzoties.
Tiem, kuri izvirza Jaungada mērķus, jāņem vērā, ka vieni mērķi ir vieglāk izpildāmi par citiem. Mērķi, kas virzīti uz aktivitāti, tiek piepildīti biežāk, nekā mērķi, kas vērsti uz atturēšanos kaut ko darīt. Tas arī atspoguļojas tajā, ka atteikties no cigarešu lietošanas ir daudz grūtāk nekā, piemēram, motivēt sevi regulāri skriet. Atteikties no veca ieraduma ļoti bieži ir daudz grūtāk, nekā motivēt sevi darīt kaut ko jaunu un saistošu. Tāpēc viens no ieteikumiem bieži vien ir censties kaitīgos ieradumus aizstāt ar jauniem un emocionāli piesātinātiem ieradumiem, lai atteikšanās tiktu izjusta kā pēc iespējas mazāks “zaudējums”. Gadu no gada divi vadošie kaitīgie ieradumi ar ko cilvēki apņemas cīnīties nākamajā gadā ir cigarešu smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana.
Būtisks kritērijs veiksmīgai ieradumu maiņai ir arī ikdienas rutīnas maiņa, to pieskaņojot saviem jaunajiem mērķiem. Ir visai viegli atrast sevī sākotnējo motivācijas dzirksti, kas dod sākuma grūdienu vecu un kaitīgu ieradumu maiņai un jaunu ieradumu uzsākšanai, savukārt daudz grūtāk ir ilgstoši pieturēties pie saviem mērķiem, ja tie netiek apaudzēti ar atbilstošu ikdienas rutīnu, kas sekmē jauno mērķu paveikšanu. Tāpēc bieži vien spējā pieturēties pie savu jauno mērķu izpildes nav vainojams cilvēka raksturs, bet pietiek ar mazām izmaiņām ikdienas rutīnā, lai Jaungada apņemšanās izpilde realizētos. Tā piemēram, ejot gulēt par stundu agrāk, var atmest vēlmi vēlu vakaros regulāri neveselīgi našķoties pie televizora ekrāna. Vai arī atsakoties no pirmās rīta cigaretes, var būtiski mazināt vēlmi uzsmēķēt visas dienas garumā. Savukārt bezdūmu alternatīvas var būt mazs solītis kaitīgo vielu samazināšanas virzienā tiem cilvēkiem, kuri uzreiz nespēj vai nevēlas pilnībā atteikties no kaitīgāka tabakas produkta – cigaretēm.
Svarīgi ir uzstādīt reālistiskus un sasniedzamus mērķus, paredzot arī starpmērķus un “mazos” uzdevumus, kas palīdzēs mērķu izpildei kļūt par regulāru ikdienas rutīnas sastāvdaļu.